Iedomājieties situāciju – jūs paņemat rokās monētu un metat to gaisā, nepacietīgi gaidot, kad tā nokritīs zemē un kas būs monētas virspusē – cipars vai ģerbonis. Godīga monētas mešana ir tikai tajā gadījumā, kad monētas lidojumu neietekmē ārējie apstākļi. Tomēr, vai šāda laimes spēle ir objektīva pat arī bez ārējo apstākļu fizikālas ietekmes? Raksta autors apzinās, ka uzdrīkstas salīdzināt tiesu sistēmu ar monētas mešanu, kur lietas dalībnieki ir monētas metēji un tiesnesis – pati monēta, kas, pieņemot lēmumu ar aizvērtām acīm un bez objektīviem un taisnīgiem ārējiem apstākļiem, liek lietas dalībniekiem paļauties uz to, ka lēmums var būt tāds vai citāds jeb diametrāli pretējs tam, ko sagaida tiesiskā un taisnīgā valstī dzīvojošs vidusmēra iedzīvotājs. Un lietas dalībnieku procesuālo tiesību īstenošana civilprocesā per se vēl nebūt nenozīmē, ka tiek radīti objektīvi apstākļi, lai monēta nokristu vienai vai otrai pusei par labu. Pamatproblēma ir normatīvā regulējuma, kas aptver arī kriminālprocesuālās normas, kodolā.

Esošais kriminālprocesuāli normatīvais regulējums dod tikai iespēju un pat tajā gadījumā tikai sevišķā kārtā cerību, ka civillietā kādai no pusēm būs iespēja no krimināllietas materiāliem savā rīcībā iegūt tādus pierādījumus, kas nav izmeklēšanas noslēpums, neatkarīgi no tā, vai šie pierādījumi ir vai nav atzīti par ticamiem, attiecināmiem un pieļaujamiem (KPL 127. panta otrā daļa, skat. arī KPL 128.–130. pantu). Tomēr no statusa viedokļa šāda procedūra vismaz pirmšķietami (prima facie) ir atvieglota zvērinātiem advokātiem.

Tā, piemēram, AL 48. panta pirmās daļas otrais punkts nosaka: "Sniedzot juridisko palīdzību, zvērināts advokāts ir tiesīgs vākt pierādījumus, arī pieprasot visus juridiskās palīdzības sniegšanai nepieciešamos dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām iestādēm, organizācijām un uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem), kurām likumā noteiktajā kārtībā un gadījumos ir jāizsniedz šie dokumenti vai to noraksti un jānodrošina advokātam iespēja iepazīties ar tiem, kā arī likumā noteiktajā kārtībā sakarā ar juridiskās palīdzības sniegšanu saņemt lietpratēju atzinumu jautājumos, kuri prasa attiecīgas zināšanas."

Cita starpā šī norma būtu jātulko tādējādi, ka pierādījumu vākšana arī attiecas uz pierādījumu iegūšanu no tiesu varas institūcijām, ciktāl to atļauj normatīvie akti.