Administratīvo pārkāpumu lietas, kurā spēkā stājies nolēmums – atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, garantē taisnīga nolēmuma pieņemšanu un administratīvi sodītās personas tiesības uz taisnīgu nolēmumu. Tomēr Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktais regulējums negarantē visām administratīvā pārkāpuma lietā iesaistītajām personām vienlīdzīgas tiesības uz pieteikuma iesniegšanu jaunatklātu apstākļu dēļ, tādā veidā netiek pilnvērtīgi nodrošinātas iesaistīto personu cilvēktiesību aizsardzības garantijas.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta1 pirmo teikumu ikvienai personai tiek garantētas tiesības uz taisnīgu tiesu. Šādas garantijas dod arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Eiropas Cilvēktiesību konvencija) 6. pants.2 Savukārt likuma "Par tiesu varu" 16. pants3 prezumē, ka tiesas spriedums, kas stājies likumīgā spēkā, ir izpildāms un tam ir likuma spēks. Tātad šāds spriedums nav pārsūdzams un tādējādi tiek nodrošināta tiesiskā stabilitāte.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka jēdziens "taisnīga tiesa" ietver divus aspektus – taisnīga tiesa kā neatkarīga tiesu varas institūcija, kas izskata lietu, un taisnīga tiesa kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā šī lieta tiek izskatīta.4 Jēdziena "taisnīga tiesa" tvēruma viens no elementiem ir tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.