5. Septembris 2017 /NR. 37 (991)
Skaidrojumi. Viedokļi
Likumdevēja gribas nozīme un tās skaidrošana
1
Dita Svārupa
Patērētāju tiesību aizsardzības centra juriskonsulte 

Likumdevēja gribas noskaidrošana un tās nozīme mūsdienu tiesiskajā sistēmā ir būtisks un tai pašā laikā padziļināti neizpētīts jautājums. Likumdevēja griba kā viens no tiesību normu interpretētāju palīglīdzekļiem ir vērā ņemams, nonākot pie tiesību normu iztulkošanas. Tiesību zinātnē viedokļi atšķiras par to, vai likumdevēja griba ir nozīmīga, interpretējot un piemērojot tiesību normas. Līdz ar to autore uzskata, ka likumdevēja griba ir nozīmīga, bet ne visiem saprotama un izmantojama praksē. Likumdevēja gribas nozīmīgums mūsdienu tiesiskajā sistēmā nav viennozīmīgi definēts un izprasts. Tieši šī iemesla dēļ autore pievērsīsies iepriekš minētajiem aspektiem, lai tēmā ieinteresētās personas spētu uztvert likumdevēja gribas jēdziena būtību un nozīmi.

Likumdevēja gribas jēdziens

Jautājuma pētīšana sākama ar likumdevēja jēdziena noskaidrošanu. Tiesību normu iztulkošanas kontekstā likumdevējus var nosacīti iedalīt primārajos likumdevējos, kuru likumdošanas tiesības nosaka Satversme (Saeima un Latvijas pilsoņu kopums), un sekundārajos likumdevējos, kuriem likumdošanas tiesības ir deleģējis primārais likumdevējs (Ministru kabinets, pašvaldību domes un autonomās iestādes). Taču autore uzskata, ka būtiski ir nodalīt Saeimu kā likumdevēju un Saeimu kā institūciju. Tikai vienā gadījumā Saeima pauž likumdevēja gribu. Saeima kā institūcija ir visu personu kopums, kas nodarbināts institūcijā.

Tātad par likumdevēju var uzskatīt visus tos, kuri ir piedalījušies likumdošanas procesā, ja likumdevēja jēdzienu skatās paplašināti un piepilda to ar saturu, kurā ietilpst iepriekš uzskaitītās personas un institūciju kopums.

"Likumdevējs ir un paliek patstāvīgs savas gribas formulēšanā, un likumdevējs, protams, paliek arī atbildīgs par visiem saviem lēmumiem neatkarīgi no tā, kurš subjekts iesniedza sākotnējo projektu."1 No tā izriet, ka likumdevējs Saeimas personā materializē citu subjektu iesniegtos projektus likumu formā. Saeima, pieņemot likumprojektu bez grozījumiem, pauž savu gribu caur pieņemto likumprojektu.

Jāpiezīmē, ka tiesību normu iztulkošana balstās uz saprātīgā likumdevēja fikciju, proti, lai būtu iespējama iztulkošana, kas ir nepieciešama, noskaidrojot likumdevēja gribu, tiek pieņemts, ka likumdevējs ir saprātīgs. Proti, tam, pieņemot normu, ir bijis kāds apzināts nolūks, un visas normatīvā akta normas ir izkārtojamas pareizā, loģiskā, saskanīgā un pilnīgā sistēmā. Gadījumos, kad realitāte atšķiras no šī ideāla, tiesību normu piemērotāji iegūst tiesības iztulkot attiecīgo normu, atsaucoties uz saprātīgo likumdevēju. Tas ir pieļaujams gandrīz vienmēr, ja vien reālā likumdevēja griba nav pausta tik nesaprātīgi skaidri, ka pieņēmums par likumdevēja saprātīgumu nav iespējams.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Kitija Bite
11. Septembris 2017 / 11:39
0
ATBILDĒT
Paldies autorei par teorētisko ieskatu likumdevēja gribas noskaidrošanas sarežģītajā procesā. Šis raksts noteikti rekomendējams studiju procesā ne tikai 1. kursa jurisprudences studentiem.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties