Eiropas Parlamenta līmenī Ekonomikas un monetārā komiteja ir atzinusi ieguldījumus, kurus veic ar sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (distributed ledger) palīdzību, par "pašlaik notiekošā finanšu tehnoloģiju inovācijas cikla neatņemamu daļu".² Eiropas Banku iestāde virtuālo valūtu uzskata par elektronisku vērtības ekvivalentu, ko nav emitējusi ne Centrālā banka, ne kāda cita publiska iestāde un kas nav obligāti jāpiesaista fiduciārai valūtai, bet ko fiziskās vai juridiskās personas izmanto kā maksāšanas līdzekli un ko var elektroniski pārskaitīt, uzglabāt vai tirgot.³

2017. gadā jūnijā, pēc dažādos avotos minētās informācijas, pastāvēja vairāk nekā 900 virtuālo valūtu, bet šis skaits ir aptuvens un mainās ik pēc sekundes, jo, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, tiek radītas (emitētas) arvien jaunas virtuālās valūtas. Kriptonaudas emisija, ieguve (mining) un izmantošana norēķiniem netiek regulēta vai uzraudzīta valsts vai pārnacionālā līmenī, kriptonauda nav piesaistīta nevienas valsts nacionālajai valūtai. Pašlaik Latvijas Republikā kriptonaudas radīšanai un izmantošanai norēķinos nav nepieciešamas speciālas atļaujas vai licences un tā netiek pakļauta speciālam regulējumam. Taču, neskatoties uz to, atbilstoši autores rīcībā esošajai informācijai raksta tapšanas laikā 2017. gada jūnijā vēl joprojām neeksistēja neviena Latvijā emitētas virtuālās valūtas vienība.

Pretstatā mūsdienu smagnējām, resursietilpīgām un pēc dažu ekspertu viedokļa pārlieku regulētām maksājumu pakalpojumu sistēmām finanšu tehnoloģiju pasaules risinājumi, pat pēc tāda finanšu milža kā "Microsoft" dibinātāja Bila Geitsa domām,⁴ noteiktos gadījumos ir ērtāki nekā tradicionālās maksājumu pakalpojumu sistēmas.