Jauno tehnoloģiju attīstība maina daudzus mūsu dzīves aspektus, un nauda nav izņēmums – tradicionālo naudu sāk aizstāt elektroniskā nauda. Elektroniskās naudas lietošanas tempi visā pasaulē strauji pieaug.
Eirozonas valstīs pēdējo septiņu gadu laikā elektroniskās naudas emisijas pieaugums ir bijis vairāk nekā 12 reizes – no 2,4 miljardiem eiro 2010. gadā līdz 25,4 miljardiem 2017. gada maijā.1 Elektroniskās naudas lietošana kļūst aizvien populārāka, aizstājot skaidru naudu un bezskaidras naudas maksājumus. Elektronisko naudu izmanto, veicot maksājumus ar dažādu veidu kartēm, tostarp bezkontakta kartēm, mobilajiem telefoniem vai internetā. Fiziskos makus pamazām sāk aizstāt elektroniskās naudas maki. Šā raksta mērķis ir noskaidrot elektroniskās naudas definīcijas saturu, kas izriet no normatīvajiem tiesību aktiem, kā arī noteikt elektroniskās naudas veidus un tās attīstības iespējas nākotnē.
2000. gada 18. septembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/46/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību,2 reaģējot uz jaunu elektronisku iepriekš apmaksātu maksājumu produktu parādīšanos, un tā bija paredzēta, lai izveidotu skaidru tiesisko regulējumu ar mērķi stiprināt iekšējo tirgu, vienlaikus nodrošinot adekvātu uzraudzību no valsts puses.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.