I. Ievads

Četrus gadus pēc ICC Šķīrējtiesas reglamenta² (turpmāk – ICC Reglaments) pilnīgas pārskatīšanas, ICC Starptautiskā šķīrējtiesa (turpmāk – ICC Tiesa) atkal izlēma veikt tajā jaunus grozījumus. ICC Reglamenta jaunā redakcija stājās spēkā šī gada 1. martā, un ir daļa no ICC stratēģijas. Šī ICC stratēģija paredz īstenot lielāku efektivitāti strīdu izšķiršanā un caurspīdīgumu ICC Tiesas lēmumu pieņemšanā.³ ICC Reglamenta jauninājumi skar "klasisko" šķīrējtiesu procesu, piemēram, ir saīsināti termiņi atsevišķiem procesuāliem posmiem. Tāpat ar jaunajiem grozījumiem tiek ieviesta paātrinātā izšķiršanas procedūra strīdiem, kuru summa nepārsniedz divus miljonus ASV dolāru (ICC žargonā – "mazie" strīdi). Ir sagaidāms, ka šī paātrinātā procedūra piesaistīs jaunus lietotājus, tostarp no Austrumeiropas, kur nereti ICC Tiesas pakalpojumus uzskata par relatīvi dārgiem.

Lai labāk saprastu un efektīvāk piemērotu ICC Reglamenta grozījumus, ieteicams tos lasīt kopā ar ICC Tiesas informatīvo ziņojumu strīdu pusēm un šķīrējtiesas sastāviem par procesa nodrošināšanu saskaņā ar ICC Reglamentu (turpmāk – Informatīvais ziņojums) tā 2017. gada 1. marta redakcijā.⁴

Šis raksts iepazīstina ar ICC Reglamenta 2017. gada galvenajiem grozījumiem – Paātrinātās procedūras noteikumiem (turpmāk arī – Noteikumi), kā arī piedāvā autoru pieņēmumus par to, kā šos Noteikumus piemēros ICC Tiesa un tās Sekretariāts.

II. Paātrinātās procedūras noteikumi

Jau 2002. gadā ICC Tiesas darba grupa un ICC Šķīrējtiesas komisija (turpmāk – Komisija) nāca klajā ar ideju izveidot atsevišķu procedūru mazo strīdu risināšanai. Tolaik šī ideja netika īstenota, jo, salīdzinot ar citiem šķīrējtiesu institūtiem, ICC Tiesā šādu lietu skaits bija pavisam neliels. Tā vietā ICC Šķīrējtiesas komisija publicēja vadlīnijas mazo strīdu risināšanai.⁵ Daži no šiem vadlīniju principiem tika atspoguļoti 2007. gada Komisijas ziņojumā par metodēm, kā kontrolēt šķīrējtiesas procesa laiku un izmaksas,⁶ kā arī 2012. gada ICC Reglamenta IV pielikumā par šķīrējtiesas lietu vešanas paņēmieniem (angļu val. – Case Management Techniques).

Tomēr laika gaitā situācija mazo strīdu izšķiršanā ir mainījusies. Pirmkārt, šobrīd strīdi, kuru summa ir mazāka nekā divi miljoni ASV dolāru, veido aptuveni 33 % no visām ICC Tiesas administrētajām lietām. Otrkārt, ir ievērojami pieaudzis vispārējais pieprasījums pēc izmaiņām šķīrējtiesu reglamentos, lai šāda veida lietas tiktu administrētas ar maksimālu efektivitāti. Saskaņā ar Karalienes Marijas Londonas Universitātes 2015. gada aptaujas "Uzlabojumi un inovācijas Starptautiskajā šķīrējtiesā"⁷ rezultātiem 92 % aptaujāto atbalstīja paātrinātās procedūras ieviešanu mazo strīdu izšķiršanai. Savukārt 33 % respondentu uzskatīja, ka šī procedūra ir jāpiemēro obligāti. Vērts atzīmēt, ka lielākā daļa aptaujāto, t.i., 68 %, izvēlējās ICC Tiesu kā vispopulārāko institūciju strīdu izšķiršanai, kā svarīgāko izvēles kritēriju norādot šīs tiesas lietu administrēšanas augsto kvalitāti.

Vairākas starptautiskās šķīrējtiesu institūcijas reaģēja uz šķīrējtiesas pakalpojumu lietotāju augsto pieprasījumu pēc paātrinātās procedūras un iestrādāja to savos reglamentos. Tā, piemēram, Stokholmas Tirdzniecības palāta (SCC) ieviesa paātrināto procedūru jau 1999. gadā; 2010. gadā tai sekoja Singapūras Starptautiskais šķīrējtiesas centrs (SIAC); 2013. gadā – Honkongas Starptautiskais šķīrējtiesas centrs (HKIAC) un 2014. gadā – Amerikas Arbitrāžas asociācija (AAA). Kā jau iepriekš minēts, ICC lēmumu ieviest šo procedūru pieņēma tikai 2017.