Ieskats personas datu apstrāde darbību reģistrācijā

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (turpmāk – Datu direktīva) 18. panta pirmā daļa² noteic, ka dalībvalstis paredz to, ka personas datu apstrādātājam vai viņa pārstāvim, ja tāds ir, pirms jebkuras pilnībā vai daļēji automatizētas apstrādes darbības vai tādu darbību kopuma, kuras paredzētas vienam nolūkam vai vairākiem saistītiem nolūkiem, jāpaziņo par to 28. pantā minētajai uzraudzības iestādei.

Datu direktīvas 18. panta otrā līdz piektā daļa³ noteic nosacījumus, kad dalībvalsts normatīvajos aktos var paredzēt vienkāršošanu vai atbrīvojumus no pienākuma paziņot datu uzraudzības iestādei par personas datu apstrādi. Līdz ar to katrai dalībvalstij tika paredzētas izvēles tiesības noteikt jomas, kurās, veicot personas datu apstrādi, tā ir jāreģistrē datu uzraudzības iestādē, kā arī paredzēt vienkāršotu procedūru personas datu apstrādes reģistrācijai.

Latvijas Republika Datu direktīvas 18. panta prasības ieviesa ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk – FPDAL) 21. pantu,⁴ nosakot, ka pirms personas datu apstrādes uzsākšanas pārzinis reģistrē personas datu apstrādi Datu valsts inspekcijā vai norīko fizisko personu – datu aizsardzības speciālistu, ja pārzinis:

1) paredz personas datus nodot valstij, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts;

2) paredz personas datus apstrādāt, sniedzot finanšu vai apdrošināšanas pakalpojumus, veicot izlozes vai loterijas, tirgus vai sabiedriskā viedokļa pētījumus, personāla atlasi vai personāla novērtēšanu kā komercdarbības veidu, sniedzot parāda atgūšanas pakalpojumus un kredītinformācijas apstrādes pakalpojumus kā komercdarbības veidu;

3) veic sensitīvo personas datu apstrādi, izņemot gadījumus, kad minēto datu apstrādi veic grāmatvedības, personāla uzskaites (darba tiesisko attiecību) mērķiem vai to veic reliģiskās organizācijas;