Tiesības uz datu pārnesamību ir viena no jaunajām datu subjekta tiesībām, kuru paredz Vispārīgā datu aizsardzības regula1 (turpmāk – Regula). Tās 20. pantā noteiktās tiesības uz datu pārnesamību palīdz īstenot Vienotā digitālā tirgus stratēģiju,2 kuras mērķis ir nodrošināt un uzlabot brīvu digitālo preču un pakalpojumu apriti Eiropas Savienībā. Šīs tiesības ieviešanas mērķis ir palielināt datu subjektu kontroli pār saviem datiem, dodot tam iespēju lūgt datu pārzinim izsniegt tā rīcībā esošos personas datus vai lūgt nodot tos citam datu pārzinim, ja tas ir tehniski iespējams.
Ņemot vērā, ka šī ir jauna tiesība, pašlaik datu pārziņiem bieži rodas neskaidrības par tiesību uz datu pārnesamību īstenošanas aspektiem, kuri būs jāievēro pēc tam, kad Regula kļūs tieši piemērojama, tas ir, 2018. gada 25. maijā. Galvenās bažas aptver tiesību uz datu aizsardzību tvērumu – pārnesamo datu apjomu, iesaistīto pušu tiesības un pienākumus, veicot darbības ar datiem, kā arī tiesību īstenošanas organizatoriskos aspektus.
Lai kliedētu pastāvošās šaubas un bažas par tiesību uz datu pārnesamību īstenošanu, Datu aizsardzības direktīvas3 95/46/EK 29. panta darba grupa (turpmāk – 29. panta darba grupa), kurai ir padomdevēja statuss datu aizsardzības jautājumos, 2016. gada 13. decembrī ir izdevusi vadlīnijas par tiesību uz datu pārnesamību īstenošanu.4 Piecus mēnešus vēlāk, 2017. gada 7. aprīlī, 29. panta darba grupa publicēja precizētās vadlīnijas par tiesību uz datu pārnesamību5 īstenošanu, precizējot nostāju jautājumos, kuri tika aplūkoti 2016. gada 13. decembrī publicētajā dokumentā. Šajā rakstā autore apkopo būtiskākās atziņas par tiesību uz datu pārnesamību īstenošanu, kuras autore guvusi, izstrādājot pētījumu6 par datu pārnesamību pirms 29.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
