"Saskaramies ar paradoksālu novērojumu – sabiedrība pašvaldībām vairāk uzticas nekā valsts varai, bet vienlaikus par pašvaldību darbu Valsts kontrole saņem ievērojami vairāk sūdzību nekā par valsts institūcijām," secināts vienā no pēdējiem Valsts kontroles 2017. gada veikumiem, ar kuru cerēts rosināt tālāku diskusiju par racionālu pašvaldību izveidi Latvijā. Šim nolūkam aizvadītā gada 13. decembrī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā Valsts kontrole prezentēja savu redzējumu par racionālu pašvaldību darbību un attīstību, kas vērsta uz iedzīvotāju vajadzībām. Šī vīzija jeb Valsts kontroles sagatavotais pārdomu dokuments1 ietver pēdējos piecos gados pašvaldību revīzijās gūtās atziņas un praksē balstītus secinājumus problēmu novēršanai.
Pārdomu dokumenta ievadvārdos valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver, ka, "veidojoties Latvijas valstiskumam, pašvaldības bija vieta, kurā mācījās jaunveidojamās valsts izpildvaras darbinieki. Un arī mūsdienās šī pašvaldību paradigma tiek pārmantota. Šobrīd pašvaldību pārvaldības forma, darbības raksturs un diskusiju būtība joprojām saglabā šo diskursu, it īpaši atjaunotās Latvijas Republikas laikā, uzsverot pašvaldību īpašu neatkarību un autonomiju. Šajā tvērumā pašvaldība ir sinonīms demokrātijai, valstiskai neatkarībai un brīvībai. Tā ir vieta, kurā tiek apgūtas visai valsts pārvaldei nepieciešamās administratīvās pārvaldes zināšanas. Pašvaldībās savas iemaņas apgūst arī daudzi politiķi, kuri turpina savu karjeru Saeimā. Tomēr, neskatoties uz šādu tvērumu, ne vienmēr un ne visur pašvaldībām piemīt tik liela autonomija un patstāvība.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.