Šķirklis no Latviešu konversācijas vārdnīcas 16. sējuma. Rīga: Grāmatu apgādniecība A. Gulbis, 1935, 30988.–30996. sleja. Saglabāta oriģinālā rakstība.

Pasaules miera ideja, doma par ilgstoša m. nodibināšanu tautu un valstu starpā. Katram laikmetam bijuši savi ideāli un metodes šī mērķa sasniegšanai. Romas impērijā tas bija pax Romana (Romas m-s), kas sasniedzams ar visu tautu un cilšu pakļaušanu Romas varai. Agros viduslaikos baznīcas tēviem mūžīgā m. laikmets sakrīt ar civitas Dei nodibināšanu p-ē. Šī doma pārveidota atkārtojās 15–17 g.s., kur tā saistās ar civitas solis (saules valsts) un civitas maxima (vislielākā valsts) nodibināšanu. Vistuvāk mūsu laikmetam stāv Kanta i. par civitas gentium (tautu valsti), kur var sakstīt Tautu Savienības (sk.) ideālus. Dante De monarchia izteic ilgas pēc apvienotas kristīgas p. ķeizara valsts, kas nodrošinās vispārēju m-u. Te vēl atspoguļojas senās Romas polītiskie ideāli.

Tai pašā laikmetā franču jurists Pjērs Dibuā (Dubois) sastāda projektu par valstu sav-bas un starptautiskas šķīrējtiesas dibināšanu. Tā nolūks atgūt svēto zemi, kā to liecina projekta nosaukums De recuperatione terre sancte (ap 1306).