Žurnāls: Par valsts amatpersonas jēdzienu Krimināllikuma 316. panta pirmās daļas izpratnē

20. Marts 2018 /NR. 12 (1018)

Par valsts amatpersonas jēdzienu Krimināllikuma 316. panta pirmās daļas izpratnē

Dr. iur.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore

Valsts amatpersonas statusa precīza izpratne ir būtiska kā noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā, kuru izdarītājs ir šis speciālais subjekts, kvalifikācija procesā, tā arī norobežojot tādus nodarījumus no citiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā (KL 326.¹, 326.² pants) un noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā (KL 196., 197., 198. pants). Šo krimināltiesību teorijas atziņu¹ apstiprina arī judikatūra² un tiesu prakse,³ kas arī bija par pamatu šā raksta tapšanai, lai veiktu valsts amatpersonas jēdzienā ietverto pazīmju analīzi pašreizējā krimināltiesiskajā regulējumā.

Ieskats Krimināllikuma 316. pantā izdarītajos grozījumos

Valsts amatpersonas jēdziens ir noformulēts Krimināllikuma⁴ (turpmāk – arī KL) 316. panta pirmajā daļā, tās sākotnējā redakcijā izsakot to šādi: "Par valsts amatpersonām uzskatāmi valsts varas pārstāvji, kā arī ikviena persona, kura pastāvīgi vai uz laiku izpilda valsts vai pašvaldības dienesta pienākumus un kurai ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, vai kurai ir tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finanšu līdzekļiem."

Šāda KL 316. panta pirmās daļas redakcija bija spēkā līdz 2013. gada 31. martam, jo ar 2012. gada 13. decembra likumu⁵ norāde uz izziņas funkciju tika aizstāta ar norādi uz izmeklēšanas funkciju, tādējādi saskaņojot šo regulējumu ar Kriminālprocesa likumā ietverto.

Nākamie grozījumi KL 316. panta pirmajā un trešajā daļā izdarīti ar 2014. gada 15. maija likumu,⁶ kas tika pamatoti ar to, ka Latvija 2013. gada 3. oktobrī kļuva par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas dalībvalsti, un 2014. gada 6. martā Saeima pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos"⁷ (turpmāk – Pretkorupcijas konvencija), pieņemot un apstiprinot šo konvenciju, tādējādi uzņemoties no tās izrietošās saistības, kas savukārt uzlika pienākumu nodrošināt Latvijas tiesību aktu atbilstību Pretkorupcijas konvencijas prasībām.

Līdz ar to Tieslietu ministrija likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" Nr. 749/LP11 trešajam lasījumam iesniedza priekšlikumu grozījumiem KL 316. pantā, kas bija izskatīti un atbalstīti Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā. Ņemot vērā OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas norādi, ka KL neparedz autonomu ārvalsts amatpersonas definīciju, kas atbilstu Pretkorupcijas konvencijas 1. panta ceturtās daļas prasībām, tika rosināts izteikt KL 316. panta pirmo un trešo daļu jaunā redakcijā.

Kā skaidrots tieslietu ministres B. Brokas 2014. gada 28. marta vēstulē "Par priekšlikumiem likumprojektam "Grozījumi Krimināllikumā" Nr. 749/LP 11"),⁸ kas adresēta Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai I. Čepānei, veikt grozījumus KL 316. panta pirmajā un trešajā daļā, iekļaujot ārvalstu amatpersonas autonomu definīciju saskaņā ar Pretkorupcijas konvencijas 1. panta ceturtajā daļā norādītajām pazīmēm, ir nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas tiesību aktu atbilstību Pretkorupcijas konvencijas 1. panta prasībām.

Daļēji atbalstot Tieslietu ministrijas priekšlikumu un iekļaujot to Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumā, KL 316. panta trešajā daļā tika noteikts, ka "par valsts amatpersonām uzskatāmas arī starptautisko organizāciju, starptautisko parlamentāro asambleju un starptautisko tiesu amatpersonas un minēto institūciju deleģētās personas, kā arī jebkura persona, kura ieņem likumdevēja, izpildvaras vai tiesu varas amatu ārvalstī vai jebkurā tās administratīvajā vienībā, neatkarīgi no tā, vai šī persona amatā ir iecelta vai ievēlēta, kā arī jebkura persona, kura veic publisku funkciju ārvalsts, tai skaitā tās administratīvās vienības, aģentūras vai valsts uzņēmuma interesēs".

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).

Abonentu ieguvumi:

Pieeja jaunākajam izdevumam
Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes

ABONĒ 2025.GADAM!

Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!

3 KOMENTĀRI

Tieslietu ministrija

26. Marts 2018 / 16:48

ATBILDĒT

Tieslietu ministrija, kā rakstā minēto grozījumu priekšlikuma autore, vēlas uzsvērt, ka grozījumu mērķis bija precizēt (ne paplašināt) iepriekšējo Krimināllikuma 316.panta pirmās daļas redakciju, skaidri un noteikti nosakot, ka personas, kuras pastāvīgi vai uz laiku izpilda valsts vai pašvaldības dienesta pienākumus, ietver sevī arī tās personas, kas tos veic valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā, kā arī rīkojas ar publiskas personas kapitālsabiedrības mantu vai finanšu līdzekļiem, tādējādi izvairoties no turpmākām problēmām ar minētās normas piemērošanu.
Iemesls šādu grozījumu veikšanai bija tieši neviennozīmīgā jēdziena „valsts vai pašvaldības manta vai finanšu līdzekļi” interpretācija. Tiesību piemērotāji norādīja, ka Krimināllikuma 316.panta pirmajā daļā minētā “valsts vai pašvaldības manta vai finanšu līdzekļi” tiek šauri interpretēti, neattiecinot to uz to valsts vai pašvaldības mantu vai finanšu līdzekļiem, kas ir ieguldīti kapitālsabiedrībās.
Tāpēc Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā tika izskatīts priekšlikums precizēt Krimināllikuma 316.panta pirmo daļu, skaidri nosakot, ka persona, kura pastāvīgi vai uz laiku izpilda valsts vai pašvaldības dienesta pienākumus, ietver sevī arī tās personas, kas tos veic valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā, kā arī rīkojas ar publiskas personas kapitālsabiedrības mantu vai finanšu līdzekļiem. Vēršam uzmanību, ka tieši tāpēc tika lietots savrupinājums “tai skaitā”, norādot, ka arī iepriekšējā Krimināllikuma 316.panta pirmās daļas redakcija aptvēra minētās personas.

Māris Leja

22. Marts 2018 / 16:37

ATBILDĒT

Jautājumu, vai likuma grozījumi KL 316.pantā ir jauna tiesiskā stāvokļa radīšana (uz kādu gadījumu attiecas KL 5.p. 3.d.) vai tomēr iepriekš pastāvējušā tiesiskā stāvokļa precizēšana (uz kādu gadījumu KL 5.p. 3.d. neattiecas), nevar skatīt atrauti no jautājuma, vai valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības amatpersona ne pie kādiem apstākļiem nebija atzīstams par valsts amatpersonu jau vecās likuma redakcijas laikā. Tā kā argumenti par labu šādam viedoklim rakstā nav minēti, rakstā iztrūkst pats svarīgākais, lai pamatotu, ka jaunais likums ir jauna tiesiskā stāvokļa radīšana.
Patiesībā iespējama virkne gadījumu, kad jau pēc vecās likuma redakcijas, valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības amatpersonas varēja atzīt par valsts amatpersonu KL 316.panta izpratnē. Piemēram, ja valsts kapitālsabiedrības valdes loceklis piedalās publiska iepirkuma komisijā, lēmums par lēmums par uzvarētāja noteikšanu publiskā iepirkumā ir administratīvs akts, kas ir trešām personām saistošs lēmums. Iepirkuma procedūrā pieņemtie lēmumi ir pārsūdzami atbilstoši administratīvā procesa noteikumiem, resp., lēmums publiskajā jomā. Ja ar šādu lēmumu privātuzņēmumam tiek piešķirtas tiesības noslēgt līgumu, kura ietvaros valsts kapitālsabiedrība samaksā naudu, tā ir rīcība ar valsts mantu (arī vecās likuma redakcijas laikā). Tādējādi konstatējama gan pazīme - valsts (pašvaldības) varas realizācija publisko iepirkumu jomā, trešajām personām saistošu lēmumu pieņemšana, gan rīcība ar valsts mantu.

Māris Leja

22. Marts 2018 / 16:37

ATBILDĒT

Plašāk pamatojot viedokli ka jau pēc vecās likuma redakcijas par valsts mantu varēja atzīt valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības mantu, norādāms sekojošais:
KL 316.pants vecā redakcija nesniedza jēdziena „valsts manta” definīciju, savukārt citos likumos šim jēdzienam piešķirta dažāda nozīme. Šī raksta pamatā ir viedoklis, kas balstīts tikai uz vienu no šiem likumiem (turklāt tādu, kas regulē privāttiesiskās attiecības). Taču, ja par pamatu tiktu ņemti likumi, kas reglamentē publiski tiesiskās attiecības, var nonākt pie pilnīgi pretēja secinājuma. Piemēram, Publisko iepirkumu likuma izpratnē par valsts mantu uzskatāma valsts kapitālsabiedrības manta. (sk. 1.p. 10.pnkt. 50.p. u.c.). Arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma izpratnē par valsts mantu uzskatāma valsts kapitālsabiedrības manta. Šī likuma 3.pantā ir tieši noteikts, ka šis likums attiecas uz valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības mantu. Balstoties tieši uz šo pēdējo likumu, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments atzinis, ka plašākā nozīmē valsts kapitālsabiedrība, veicot jebkādu saimniecisko darbību, tostarp veicot būvniecību vai tās finansēšanu, rīkojas ar valsts mantu (Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra spriedums lietā Nr. SKA–106/2013, 13.pkt.). Savukārt citā lietā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments paudis viedokli, ka „Tas, ka valsts ir viens no dalībniekiem kapitālsabiedrībā, nemaina apstākli, ka tā joprojām ir valsts, kas kā publisko tiesību juridiskā persona ir iesaistījusies privāttiesiskā darbībā jeb komercdarbībā (sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87.pantu).” Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 12.janvāra lēmums lietā Nr.SKA – 221/2011.
Tā kā Krimināllikums nebija sniedzis jēdziena “valsts mata” definīciju, jautājums, kādā nozīmē – šaurākā vai plašākā – šis termins bija jāsaprot krimināltiesībās līdz 2014.gada 14.jūnijam, jāizlemj tiesību piemērotājam. To, ka pareizāk vadīties pēc šī termina plašākās nozīmes, pamatojams ar šādiem apsvērumiem: interpretējot terminu valsts manta tā šaurākajā izpratnē, faktiski tiktu priviliģētās valsts un pašvaldību amatpersonas kapitālsabiedrībās attiecībā pret amatpersonām valsts iestādēs, lai gan valsts iestādes, gan valsts kapitālsabiedrības amatpersonas realizē valsts funkciju veikšanu.
Ja interpretācijas ceļā bija iespējams pamatot, ka pēc vecās KL 316.panta redakcijas valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības amatpersonai piemīt visas KL 316.panta pazīmes, vēlāk izdarītie papildinājumi KL 316.pantā ir likuma precizējums, nevis jauna tiesiskā stāvokļa radīšana. Stājoties spēkā jaunajai likuma redakcijai, tas, kas iepriekš bija iegūstams interpretācijas ceļā, tagad ir pateikts skaidri, līdz ar ko, to vairs nav nepieciešams īpaši pamatot. To, ka likumdevējs ar šiem grozījumiem bija precīzāk izteicis to, ko bija jāsaprot, spēkā esot likuma vecajai redakcijai, liecina arī jaunās redakcijas burtiskais teksts. Piebilde „tai skaitā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā”, liecina, ka tai ir tikai paskaidrojoša, precizējoša nozīme iepriekš sekojošajam formulējumam „ikviena persona, kura pastāvīgi vai uz laiku izpilda valsts vai pašvaldības dienesta pienākumus”.

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"