Rakstā pausts autora viedoklis par vienas no pusēm un tās pilnvarotā pārstāvja vienlaikus piedalīšanos tiesas sēdēs laulības šķiršanas lietās Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmā teikuma un Civilprocesa 236. panta skatījumā, tostarp kontekstā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulces 2018. gada 9. janvāra lēmumu par puses pilnvarotā pārstāvja tiesībām piedalīties un izteikties slēgtā tiesas sēdē kopā ar pārstāvamo.
Ievērojamais civiltiesību profesors Vasilijs Sinaiskis, pētot likumu iztulkošanas problēmas, ir norādījis: "Likumu iztulkojot, katru reizi jāiziet ne no jēdzienu loģiskās sistēmas, bet no pašas sabiedrības, cik tālu pēdējā ir izteikta likumos. Tātad pat atsevišķā likuma panta pareiza pienācīga iztulkošana būs tikai tad apmierinoša, kad pati iztulkošana savā gala rezultātā attieksies uz pašu normatīvo tiesisko sabiedrību. Lūk, kāpēc tiesneši un advokāti nerīkojas pareizi, ja viņi domā, ka likuma panta iztulkojums ir pašmērķis."1
Šī darba autors kā jurists tiesās laulības šķiršanas lietās saskāries ar to, ka tiesneši un advokāti dažādi interpretē un iztulko Civilprocesa likuma2 (turpmāk – CPL) 236. pantu. Piemērojot CPL 236. panta trešo daļu, tiesneši bez īpašām problēmām atļauj piedalīties laulības šķiršanas lietās tiesas sēdēs pilnvarotajam pārstāvim3 bez vienas no pusēm, ja pēdējā atrodas ārzemēs vai kāda cita pamatota iemesla dēļ. Taču problēma 236. panta piemērošanā rodas tajā brīdī, kad pilnvarotais pārstāvis, ierodoties uz šīm tiesas sēdēm kopā ar vienu no pusēm, lūdz tiesu atļaut tam piedalīties vienlaikus ar šo pusi, kas arī izteic šādu lūgumu. Parasti puses lūgums pamatojams ar procesuālās kārtības un normatīvo aktu nezināšanu tiesā, kā arī vēlēšanos pašai izteikties par lietas faktiskajiem apstākļiem, tādēļ pilnvarotais pārstāvis jurists tai ir nepieciešams kā juridisko padomu sniedzējs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
