Eiropas Savienības Tiesā lietas var tikt izskatītas jebkurā no 24 Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Tulkojumus nodrošina juristi lingvisti. Sarunā Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits stāsta par juristu lingvistu lomu un juridiskās tulkošanas niansēm. Intervija notika Luksemburgā 2018. gada 12. martā.
Jūs lasāt lekcijas juristiem lingvistiem Ķelnes Universitātē. Kas, jūsuprāt, ir juristi lingvisti? Vai viņi ir tikai juristi, kas ir apguvuši dažas svešvalodas?
Nē, svešvalodas būtu jāzina ikvienam juristam, bet tas vēl nepadara juristu ar svešvalodu zināšanām par juristu lingvistu. Jurists lingvists vispirms jau ir jurists. Viņš zina to pašu, ko visi pārējie juristi. Bet juridiskā lingvistika vēl ir speciāla, īpaša papildizglītība. Tās objekts ir valoda. Valoda ir jurista vienīgais darba instruments. Jurists strādā ar valodu. Pareiza valodas lietošana tiesību īstenošanas nolūkā nav nemaz tik vienkārša lieta. Mēs varam domāt, ka no bērnības jau esam iemācījušies valodu, ka tā ir pašsaprotamība. Ar to varbūt arī pietiek ikdienā.
Taču, ja ar valodas starpniecību vēlamies panākt kādu specifisku rezultātu, proti, lai cits cilvēks kādā komplicētā situācijā rīkotos šādā vai tādā veidā, tas ir jāspēj izstāstīt, lai otrs to tieši tā arī saprastu. Tiesību rīkojums ir jāietver valodā, normatīvajā aktā, iespējams, spriedumā, ja vēlāk rodas domstarpības.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.