Tuvojoties 2018. gada 25. maijam, kad būs jāpiemēro regula par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (jeb vienkārši – Vispārīgā datu aizsardzības regula), ir patīkami secināt, ka arvien plašāk sāk izskanēt atziņa par šī dokumenta starpdisciplināro raksturu. Ar to parasti tiek pateikts, ka nepietiek ar juristu, lai nodrošinātu personu datu aizsardzības prasību ievērošanu uzņēmumā. Neraugoties uz to, nereti juristu vidū un arī citu profesionāļu vidū valda pārliecība, ka juristi ir vislabākajā pozīcijā, lai nodrošinātu jebkura uzņēmuma atbilstību visām regulas prasībām. Dažiem uzņēmumiem un dažām prasībām – jā, protams, bet noteikti ne pilnībā.
Patīkami secināt, ka personu datu aizsardzības nozīme kļūst par visai tautsaimniecībai svarīgu jautājumu, nevis tikai paliek šauras juristu vai datu aizsardzības speciālistu grupas rūpe. Vienlaikus tas rada izaicinājumus juristiem spēt iedziļināties un izprast dažādo nozaru vēlmes, vajadzības un īpatnības, lai spētu konkrētās tiesību normas atbilstoši piemērot.
Cēloņi līdz šim valdošajai domāšanai varētu būt dažādi. Iespējams, juristu sabiedrībai par to būtu jājūtas daļēji līdzatbildīgai (līdz šim biežāk tieši juristi ir bijuši tie, kas var sausi turēties pie likuma teksta un abstrahēties no reālās dzīves). Vienlaikus var atzīmēt, ka jebkuras nozares pārstāvjiem nav pamata rādīt ar pirkstu tikai juristu virzienā (iespējams, reti kurš no mums nav saticis cilvēku, kas principiāli atsakās lasīt jebkādu tekstu, ja tas nosaukts par likumu, līgumu vai noteikumiem, pat ja teksts ir lasītājam draudzīgs).
Datu regulas gadījumā jāsecina, ka lielākoties ir nepieciešama cieša sadarbība starp juristiem un tehniskajiem (nozares) speciālistiem. Vienkāršākajos gadījumos, vadoties tīri no veselā saprāta, juristi vai tehniskie speciālisti spēj pildīt abas lomas un ar saprātīgām pūlēm sasniegt atbilstošu rezultātu. Tomēr mūsdienu dzīves attīstība un sarežģītība šādam pieņēmumam atstāj arvien mazāk vietas, asi izaicinot izkāpt no komforta zonas. Bez starpdisciplinārām prasmēm un izglītības šāda situācija, kad viens cilvēks pilda vairākas lomas, varētu kļūt arvien retāka. Citiem vārdiem sakot – mācīšanās visa mūža garumā jāizceļ kā svarīga vērtība.
Uzticēšanos datu regulai daļēji neveicina tās forma. Lai nonāktu līdz tās 1. panta lasīšanai, jāpāršķir 32 lapas Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša vietnē pieejamajam PDF dokumentam. Nejauši uzšķirot jebkuru no datu regulas preambulas punktiem, katrs lasītājs var pats izdarīt secinājumus par to, vai šīs 32 lapas ir par daudz, par maz vai tieši mērķī.
Kritiku pelna dažu Eiropas Savienības dalībvalstu reakcijas laiks uz regulas pilnvērtīgas piemērošanas pasākumu veikšanu. Lai gan regula pieņemta 2016. gada 27. aprīlī, neiedziļinoties katras dalībvalsts reālajā veikumā, Latvijas Republikas Saeimā, piemēram, likumprojekts Nr. 1182/Lp12 (Personas datu apstrādes likums) iesniegts 2018. gada 14. martā. Tas Saeimas Juridiskajai komisijai ir ļāvis izskatīt iesniegto likumprojektu, lai tikai 28. martā iesniegtu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.