24. Aprīlis 2018 /NR. 17/18 (1023/1024)
Numura tēma
Vai administratīvā tiesa darbojas atbilstoši tās izveides mērķim
3
Dace Mita
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnese 
Inga Ruska
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesneša palīdze 

Ievads

Administratīvā procesa likums stājās spēkā 2004. gada 1. februārī, tostarp sadaļa attiecībā uz lietu izskatīšanu tiesā. Tātad jau četrpadsmit gadus administratīvās lietas tiesā tiek izskatītas saskaņā ar speciāliem procesuāliem noteikumiem, kas izstrādāti tieši administratīvo lietu tiesvedībai. Tiesu darbā četrpadsmit gadi ir gan ilgs, gan vienlaikus neilgs laika posms. Niecīgs, salīdzinot ar, piemēram, Senāta simtgadi, kas tiek atzīmēta šogad. Un ilgs, ja ņem vērā intensitāti, ar kādu ir nācies strādāt ‒ tiesu prakses veidošanu administratīvi tiesiskajās attiecībās no pašiem pamatiem ‒ salīdzinot ar rezultātu, kas ir redzams šodien ‒ stabila, pilnvērtīga, progresīva Latvijas tiesu sistēmas daļa.

Šā raksta mērķis ir salīdzināt likuma un attiecīgi administratīvās tiesas radīšanas mērķus ar reāli sasniegto, skatoties no šodienas skatpunkta. Proti, vai likuma izstrādātāju un likumdevēja vīzija par to, kā jāizskatās administratīvajam procesam mūsdienu demokrātiskā Latvijā, tiek īstenota praksē. Citiem vārdiem sakot, vai likumā ietvertās vērtības joprojām ir dzīvas.

 

1. Administratīvā procesa mērķis

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas tika uzsākta tiesību sistēmas pārveidošana, lai mainītu padomju tiesību izpratni uz tiesiskas un demokrātiskas valsts tiesību izpratni. Tiesiskas, demokrātiskas un sociāli atbildīgas Eiropas valsts veidošanai bija nepieciešama administratīvā procesa ieviešana.

Administratīvā procesa likums tika gaidīts ar lielām cerībām visplašākajā spektrā. Piemēram, attiecībā uz tiesību normu efektīvu piemērošanu un cilvēktiesību ievērošanu starp valsti un indivīdu, uzņēmējiem labvēlīgu publisko tiesību vidi,1 efektīvu valsts aparātu, kas spētu precīzi īstenot likumdevēja gribu,2 individuālo taisnīgumu3 un uzticību tiesu varai.4 Pieņemtajā Administratīvā procesa likumā ir reglamentētas tiesiskās attiecības starp valsti no vienas puses un privātpersonu no otras. Būtībā tā mērķis ir vienlaikus vienkāršs un sarežģīts ‒ nodrošināt, ka valsts rīcība pret indivīdu ir formāli korekta un saturiski taisnīga.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
mazgudrais
24. Aprīlis 2018 / 19:19
0
ATBILDĒT
"Vai administratīvā tiesa darboja Ievads Administratīvā procesa likums stājās spēkā 2004. gada 1. februārī," - šitais teikums rāda, kāpēc sabiedrībā attiecībā uz tiesām valda zināma skepse.
Redakcija > mazgudrais
25. Aprīlis 2018 / 15:18
0
ATBILDĒT
Jūsu norādītā situācija attiecas uz gadījumiem, kad tiek skatīts raksta tā sauktais slēgtais skats (ja lietotājam nav piekļuves tiesību žurnāla saturam vai arī viņam šāda piekļuve ir, taču persona nav autorizējusies), ja raksta oriģinālā nav atsevišķa līda jeb dažu ievadteikumu (kas drukas versijā ir tās dažas boldētās ievadrindas). Ja rakstam ir šis nelielais ievads (tas ir autoru izvēles jautājums), tad arī slēgtajā skatā sistēma automātiski atspoguļo šo ievadu, bet, ja tāda nav, sistēma atlasa tekstu pati, un tad var veidoties šādas atkāpes, kā Jūsu minētais paraugs. BET - tas nekādi neietekmē paša raksta saturu atvērumā, jo tur neatkarīgi no raksta elementiem viss ir korekti.
7 > mazgudrais
24. Aprīlis 2018 / 20:38
1
ATBILDĒT
Iespējams, skepsi var uzveikt ar izpratni un informāciju. Piemēram, iepazīstoties ar visu rakstu, nevis tikai brīvpieejas pirmajām rindiņām. Rakstā nav šāda teikuma.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
24. Aprīlis 2018 /NR. 17/18 (1023/1024)
Viens, divi, trīs – un tu esi brīvs
LASĪT E-ŽURNĀLU: Nr. 17/18 (1023/1024)
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties