Adresātu iedalījums

Administratīvā procesa likuma 20. un 21. pants noteic privātpersonu administratīvi procesuālo tiesībspēju un rīcībspēju. Proti, administratīvajā procesā savas tiesības patstāvīgi vai ar pārstāvja starpniecību var realizēt šādas privātpersonas: fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona, kā arī personu apvienība.

Likuma 1. panta trešā daļa nosaka, ka administratīvais akts var tikt vērsts pret individuāli noteiktu personu vai personām vai pret individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos (vispārīgais administratīvais akts). Tātad administratīvais akts var tikt vērsts uz vairākiem adresātiem gan kā pret individuāli noteiktām personām, gan individuāli nenoteiktām personām. Piemēram, būvatļaujas izsniegšana apbūvējamās zemes kopīpašniekiem (individuāli noteiktas personas) un policista rīkojums cilvēkiem evakuēties no brūkošas ēkas (identificējamos apstākļos esošas personas).

Administratīvie akti, kas vērsti uz individuāli noteiktām personām, tiek izdoti dažādu kategoriju lietās, un pamatā tas notiek pēc pašu privātpersonu iniciatīvas, prasot iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu. Piemēram, kopīpašnieki prasa būvatļauju, ģimenes vēlas iegūt maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes statusu, patvēruma meklētāji lūdz piešķirt bēgļa statusu, publiskajā iepirkumā ar vairākiem dalībniekiem slēdz vispārīgo vienošanos, mājas īpašnieks lūdz izdeklarēt vairākus dzīvokļa iemītniekus u.c. Ja jālemj par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ir būtiski saprast lietas pārbaudes apjomu, kas citastarp var būt atkarīgs no administratīvā akta adresātiem. Gadījumi, kuros iestāde pati vēršas pret vairākiem individuāli noteiktiem adresātiem, ir retāki ‒ piemēram, patvaļīgas būvniecības konstatēšana kopīpašumā.

Administratīvo aktu adresē personām, kurām saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 20. un 22. pantu piemīt administratīvi procesuālā tiesībspēja, proti, fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām, personu apvienībām, ja personas tajā ir saistītas ar pietiekami noturīgu saikni, lai sasniegtu noteiktu mērķi, un tai ir noteikta lēmumu pieņemšanas kārtība, kā arī Latvijas Republikai, atvasinātajām publisko tiesību juridiskajām personām un aģentūrām.

Atbilstoši tiesību zinātnē un praksē paustajam viedoklim privāto tiesību juridiskās personas ir visas reģistrētās juridiskās personas, savukārt personu apvienības ir, piemēram, tās juridiskās personas, kuru reģistros vēl vai vairs nav, kā arī dažādas fizisko personu kopības.²

Vācijas iedalījums būtiski neatšķiras no Latvijas modeļa ‒ administratīvi procesuālā tiesībspēja ir fiziskajām un juridiskajām personām, apvienībām un valsts varas nesējiem.³ Personu apvienībām tiek uzsvērta apvienības kopēja tiesiskā interese un darbošanās ar iekšēju organizāciju, lai sasniegtu nosprausto mērķi. Apvienībai jābūt piešķirtām materiālajām tiesībām.⁴

Pēc būtības šie iedalījumi definē adresātus atbilstoši to privātajam vai publiskajam statusam, kā arī juridiskajai formai. Tomēr šāds iedalījums ne vienmēr precīzi noteic procesa dalībnieku tiesības un pienākumus. Pēc autores domām, gadījumos, kad administratīvajā aktā kā adresāti norādītas vairākas personas, tos atbilstoši tiesībspējai iespējams iedalīt arī pēc adresātu savstarpējās saistības. Šāds iedalījums ļauj gan plašāk izprast lietas dalībnieku procesuālās tiesības, gan nosaka lietas izskatīšanas specifiku un atsevišķos gadījumos pat pārbaudes apjomu.

Problēmas būtība ir administratīvā akta adresātu novērtējumā. Gadījumos, kad lēmums izdots vairākām personām, administratīvajam aktam var būt kā viens, tā vairāki adresāti. Proti, personas var tikt uzskatītas par neatkarīgiem indivīdiem, kas var realizēt savas tiesības atsevišķi, par saistītiem adresātiem, kas atsevišķos gadījumos var realizēt savas tiesības nošķirti no pārējiem adresātiem, vai arī personas kā vienots veselums uzskatāmas par personu apvienību atbilstoši Administratīvā procesa likuma 20. panta otrajai daļai un savas tiesības realizē tikai kopīgi.

Lietas, kurās tiek pieņemti lēmumi, kas rada tiesiskas sekas vairākām noteiktām personām, iedalāmas šādās kategorijās:

1) lietas, kuras izriet no īpašumtiesībām, ‒ būvniecības lietas, kurās piedalās kopīpašnieki, kā arī atsevišķas privatizācijas lietas, kur daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji vēlas privatizēt dzīvokļus.