Ievads
Administratīvā akta izpildes procesā var tikt būtiski skartas ne vien sabiedrības intereses, bet arī personas tiesiskās intereses, tiešā veidā skarot arī cilvēktiesības.1 Taču jautājums par administratīvo aktu izpildi juridiskajā literatūrā līdz šim nav aplūkots. Jāņem vērā, ka Administratīvā procesa likums2 (turpmāk ‒ APL) neparedz iespēju pārsūdzēt tiesas nolēmumu, kas pieņemts, izskatot personas sūdzību administratīvā akta izpildes stadijā. Tādējādi šīs lietas tiek izskatītas tikai vienā tiesu instancē ar lēmumiem,3 kuru publicēšanu likums neprasa, līdz ar to bieži vien par tiem nenotiek polemika.
Izpilde administratīvajā procesā aptver gan administratīvā akta, gan tiesas nolēmuma izpildi. Tomēr tiesas nolēmuma izpilde ietilpst tiesas procesā, turpretim administratīvā akta izpilde ir valsts pārvaldes darbība publisko tiesību jomā,4 tātad šīs divas APL sadaļas regulē divas atšķirīgas situācijas.5 Administratīvā akta izpilde ir procesuāla darbība attiecīgā administratīvā akta izdošanas procesa ietvaros, šā procesa turpinājums. Iestādes darbības vai bezdarbība administratīvā akta izpildes sakarā nav faktiskā rīcība.6 Tādējādi, skatot sūdzības par administratīvā akta izpildes jautājumiem, tiesa nepārbauda argumentus, kas attiecināmi uz spēkā stājušos administratīvo aktu tiesiskumu.7 Ja administratīvais akts nav ticis pārsūdzēts, tas izpildāms tieši tādā noformējumā.8 Šajā rakstā administratīvā akta izpilde aplūkota APL astotās sadaļas izpratnē, analizējot problēmjautājumus un ilustrējot tos ar piemēriem no tiesu prakses.
1. Izpildāmi administratīvie akti
Izpildāmus administratīvos aktus var klasificēt pēc to tiesiskajām sekām. Pirmkārt, izpildāms ir adresātam labvēlīgs administratīvais akts, kas piešķir tam tiesības saņemt kādu labumu. Tāds lēmums ir APL 367.1 pantā minētais adresātam labvēlīgs uz naudas maksājumu vērsts administratīvais akts (piemēram, lēmums par pabalsta piešķiršanu), kā arī no APL 358. panta piektās daļas izrietošais adresātam vai trešajai personai labvēlīgs administratīvais akts, kurš jāpilda pašai iestādei (piemēram, lēmums par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu). Otrkārt, izpildāms ir adresātam nelabvēlīgs administratīvais akts, kas uzliek tam pienākumu. Tāds ir APL 366. pantā minētais uz naudas maksājumu vērsts administratīvais akts (piemēram, lēmums, kas uzliek pienākumu iemaksāt budžetā papildus aprēķināto nodokli), kā arī APL 368. pantā minētais uz noteiktu darbību vai darbības aizliegumu vērsts administratīvais akts (piemēram, lēmums, kas uzliek pienākumu novērst patvaļīgas būvniecības sekas, vai attiecīgi lēmums, kas aizliedz izmantot ekspluatācijā nepieņemtu būvi).
Izpildāmam administratīvajam aktam pielīdzināmas sekas rodas arī ar ienākumu deklarācijas iesniegšanu. Atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"9 19. panta trešajai daļai pēc deklarācijas iesniegšanas personai noteiktā termiņā jāiemaksā budžetā aprēķinātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa. Likums neparedz, ka Valsts ieņēmumu dienestam būtu rakstveidā jāpieņem kāds lēmums pēc ienākumu deklarācijas iesniegšanas, ja tam nav iebildumu attiecībā uz deklarācijā aprēķināto nodokļa summu. Taču, pieņemot no personas gada ienākumu deklarāciju, tiek nodibinātas tiesiskās attiecības. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests ar konkludentām darbībām izdod administratīvo aktu.10 Šajā gadījumā var tikt uzsākts administratīvā akta piespiedu izpildes process vispārējā kārtībā.
Piespiedu kārtā izpildāms ir arī tāds administratīvā akta nosacījums kā uzdevums,11 jo ar to ieinteresētajai personai tiek dots norādījums veikt vai neveikt kādu darbību. Tādēļ uzdevums ir ne tikai administratīvā akta sastāvdaļa, bet arī papildu pienākums. Tomēr uzdevuma izpilde ir atkarīga no pamata administratīvā akta darbības.12 Kādā lietā trešās personas prasīja, lai iestāde nodrošinātu adresātam labvēlīgā lēmumā izvirzīto nosacījumu izpildi ‒ paredzēt trokšņu un putekļu mazināšanas risinājumus, kā arī pievedceļu uzturēšanu. Tiesa šajā lietā nevērtēja piespiedu izpildes jautājumus, jo atzina, ka konkrētais lēmums, kurā nosacījums tika ietverts, nav administratīvais akts.13 Tomēr pretējā gadījumā varētu tikt prasīta šā nosacījuma izpildes nodrošināšana piespiedu kārtā.
2. Piespiedu izpildes priekšnoteikumi
Izskatot sūdzību par piespiedu izpildi, tiesa vispirms pārbauda, vai pastāv APL 360. panta pirmajā daļā minētie piespiedu izpildes priekšnoteikumi.14 Praksē visbiežāk sastopamais administratīvais akts ir lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, un šajās lietās jāvērtē arī, vai pastāv likuma "Par nodokļiem un nodevām"15 26. pantā minētie piespiedu izpildes priekšnoteikumi un vai nepastāv panta sestajā daļā minētie nosacījumi, kad nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā neuzsāk un uzsākto nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā aptur.16
Vispārējs administratīvā akta izpildes noilguma termiņš ir pieci gadi no administratīvā akta labprātīgas izpildes termiņa beigām (APL 360.1 pants).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.