Nacionālās administratīvās tiesības, kā arī administratīvā procesa tiesības kā valststiesības savā būtībā vienmēr ir bijušas ar izteikti nacionālu raksturu. Tomēr, pakāpeniski attīstoties Eiropas Savienībai (turpmāk ‒ ES) un veidojoties iekšējam tirgum,¹ kas ir pastāvīgi evolucionējošs un dinamisks process,² arī nacionālās procesuālās tiesības tam attīstās līdzi, pielāgojas jauniem iekšējā tirgus izaicinājumiem un tādējādi kopā ar citu dalībvalstu procesuālajām tiesībām pakāpeniski harmonizējas jeb eiropeizējas.

Šajā rakstā autors ieskicē, kā notiek ES tiesību īstenošana ES, tostarp dalībvalstu iestādēs un tiesās, kāda ir ES likumdevēja un Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk ‒ EST) loma administratīvi procesuālā regulējuma eiropeizācijā, kā arī novērtē, vai jau šobrīd administratīvā procesa tiesību eiropeizācijai ir jebkāda ietekme uz lietu izskatīšanu administratīvajās tiesās. Savukārt šā raksta noslēgumā ieskicētas atsevišķas eiropeizācijas sekas, ar kurām nākotnē varētu saskarties administratīvās tiesas.

1. Administratīvo procesa tiesību piemērošana: ES "aizņemas" mūsu procesa tiesību regulējumu

ES tiesību īstenošana notiek divos līmeņos. Dalībvalstis ar savām valsts pārvaldes iestādēm un tiesām nodrošina visu ES tiesību īstenošanu un pareizas piemērošanas uzraudzību. Tas pamatojas Līguma par Eiropas Savienību 4. panta trešās daļas otrajā teikumā, kurā noteikts: "Dalībvalstis veic visus vajadzīgos vispārējos un īpašos pasākumus, lai nodrošinātu to pienākumu izpildi, kas izriet no Līgumiem vai no Savienības iestāžu aktiem". Savukārt ES institūcijas, piemēram, Eiropas Centrālā banka, EST, Eiropas Komisija, kas tiek dēvēta par ES līgumu sargu, nodrošina ES tiesību īstenošanu tikai tajās jomās un gadījumos, kas paredzēti ES līgumos un citos tiesību aktos.³ Tādējādi ES tiesību īstenošana pamatā izpaužas kā pašas savienības administratīvā darbība, uzraugot savu tiesību aktu ievērošanu dalībvalstīs (tiešā īstenošana), un kā dalībvalstu veiktā šo aktu piemērošana, izpildot savas saistības pret ES (netiešā īstenošana).⁴ Šādu tiesību īstenošanas divdalījumu tiesību zinātnē dēvē par dihotomiju.⁵ Dalībvalstu iestādes, piemērojot ES tiesības (regulas, likumus, ar kuriem ieviestas direktīvas), savā būtībā darbojas kā savienības iestādes, decentralizēti īstenojot savienības tiesisko kārtību. Tādējādi ES veic dalībvalstīs esošo administratīvo procesa tiesību regulējumu un iestāžu "aizņemšanos", lai nodrošinātu savu tiesību funkcionēšanu.⁶

2. Eiropeizēšanās ietekme uz procesa likumiem

Savstarpēji mijiedarbojoties nacionālajām procesuālajām tiesībām, kuru pamatā ir mūsu valsts vēstures, kultūras, politiskās un juridiskās sistēmas iezīmes, un ES tiesībām, nacionālās procesuālās tiesības pakāpeniski zaudē iepriekšējās iezīmes, bet iegūst tādas, kas kopīgas un raksturīgas visām ES dalībvalstīm. Līdz ar ES likumdevēja darbību noteiktu procesuālo tiesību pamatā aizvien biežāk ir direktīvas⁷ un nacionālās procesuālās tiesības tiek aizstātas ar regulām.⁸ Savukārt direktīvas un regulas dod plašāku kompetenci⁹ EST īstenot juridisko aktīvismu un attīstīt judikatūru, kura, inter alia, spēj ietekmēt arī dalībvalstu "tīrās" procesuālās tiesības.