24. Jūlijs 2018 /NR. 30 (1036)
Viedoklis
Datu valsts inspekcijas kompetence lemt par pierādījumiem tiesvedībā
14
Arta Snipe
Zvērināta advokāte, ZAB "Amicus Curiae" vadītāja 

Mēdz teikt, ka defektu ir iespējams pārvērst par efektu un grūtības izmantot pilnveidei un augšanai. Ceru, ka turpmāk aprakstītā pieredze noderēs ne vien, lai sastingtu šausmās un neizpratnē – kā turpmāk saprātīgi realizēt savu tiesību aizsardzību, bet arī kalpos kā iedvesma labas pārvaldības prakses vai pat tiesiskā regulējuma izmaiņām.

Kopš šī gada 25. maija pāri mūsu galvām kā Damokla zobens karājas Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) prasības – par tām daudz runā, bīstas, pārspīlē un arī neņem vērā. Tiek sacerētas anekdotes, zīmētas karikatūras, iestādēm tikmēr mierinot, ka jau iepriekš taču spēkā bija Fizisko personu datu aizsardzības likums un nekas būtiski neesot mainījies. Tomēr ir sajūta, ka kaut kas mainījies ir, un tā ir Datu valsts inspekcijas (DVI) aktivitāte, pamanot un sodot personas par it kā pieļautiem fizisko personu datu apstrādes pārkāpumiem.

Tikko nodevu klientam iesniegšanai tiesā sūdzību par Datu valsts inspekcijas lēmumu, kurā klientam, privāto tiesību juridiskai personai, ir uzlikts 1400 eiro liels administratīvais naudas sods par nelikumīgu darbību ar fiziskas personas datiem, kas izpaudusies, iesniedzot tiesā neanonimizētu izdruku no zemesgrāmatu nodalījuma.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
14 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
f
27. Jūlijs 2018 / 18:56
0
ATBILDĒT
šajā lietā pozitīvais ir fakts, ka infa publicēta JV
tajā kantorī, par kuru stāsts, nekas nemainīsies, kamēr tur būs tā [dzēsts] tukšmuldētāja
ja kāds gribētu noraidīt tiesnesi, tāpēc, ka viņš ir laulībā ar vienu no pusēm, tad noraidījuma pieteikšana arī būtu nelikumīga personas datu apstrāde?
UPS
25. Jūlijs 2018 / 14:10
0
ATBILDĒT
Interesants raksts. Un ko darīt, ja valsts iestāde, kuras lēmums apstrīdēts tiesā, lietā iesniedz materiālus, tai skaitā, persons sūdzību, uz kuras pamata uzsākta lieta un izdots lēmums par citas personas sodīšanu?
Arta Snipe > UPS
26. Jūlijs 2018 / 09:18
0
ATBILDĒT
Pati tikko saņēmu kādas pašvaldības paskaidrojumus lietā, kuriem pievienoti, tostarp , īpašuma izsoles akti - parādnieks, viņa adreses, personas kodi, kopīpašnieki, saistība, kas nodota izpildei... daudz liekas un uz konkrēto lietu pilnīgi neattiecināmas informācijas (parādnieks nav lietas dalībnieks, ieguvējs ir...). No otras puses - pieteicējs lietā zina šo izsoli, pats tajā piedalījās, arī viņam ir šāda izsoles akta kopija. Vai iesniedzot tiesā šīs ziņas, būtu saprātīgi prasīt tās anonimizēt? Jebkurā gadījumā - gribas vienlīdzīgu attieksmi un saprātīgus spēles noteikumus (manā ieskatā - dati nav jāanonimizē, jo trešo personu iepazīšanās ar lietas materiāliem iespējama vien ar tiesneša atļauju).
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 11
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties