Dalībvalstu pārstrukturēšanas un maksātnespējas regulējumu kvalitāte tieši ietekmē kreditoru naudas līdzekļu atgūšanas rādītājus. Pasaules Bankas dati liecina, ka ES naudas līdzekļu atgūšanas rādītāju diapazons sniedzas no 30 % Horvātijā un Rumānijā līdz 90 % Beļģijā un Somijā. Naudas līdzekļu atgūšanas rādītāji augstāki ir to valstu ekonomikās, kurās pārstrukturēšana ir visplašāk izplatītais maksātnespējas process. Šādos gadījumos ir sagaidāms, ka kreditori atgūst vidēji 83 % no saviem prasījumiem, savukārt likvidācijas procedūrās vidējais rādītājs ir 57 %.

Jāatzīmē, ka laika gaitā Eiropā ir ievērojami mainījusies arī filozofija uzņēmumu maksātnespējas gadījumos. No sodīšanas esam nonākuši līdz aktīvu saglabāšanai. Ļoti ilgu laiku tika uzskatīts, ka bankrotējošs uzņēmējs ir vai nu krāpnieks, vai muļķis, kuru ir jāsoda. Pats būtiskākais bija atmaksāt parādu, līdz ar to uzņēmumu likvidācija bija visierastākais risinājums. Īpaši tas bija novērojams katoļticīgajā Dienvideiropā, kur pats svarīgākais bija nosargāt kapitālu un turēt doto vārdu.

Turpretī ASV ietekmē protestantu valstīs augstāk vērtēja sabiedrības intereses un tiesības kļūdīties. No ekonomiskā skatpunkta viena uzņēmuma bankrots var izraisīt ķēdes reakciju. Lai no tā izvairītos, likumdevējs ieviesa jaunas procedūras, kas vērstas uz uzņēmuma darbības saglabāšanu. Šīs atšķirības starp dažādām procedūrām nav tikai terminoloģiska rakstura vien.