2015. gada septembrī kļuva zināms, ka vairākās Volkswagen AG un tās koncerna meitasuzņēmumu Porsche un Audi automašīnās ar dīzeļdzinējiem ir iebūvētas aizliegtas pārveidošanas ierīces. Kopš tā laika Vācijas tiesās ir iesniegts tūkstošiem prasību. Pārveidošanas ierīce ir dzinēja kontroles mehānisms, kas samazina izmešu daudzumu atgāzu pārbaudes laikā. Bet parastos braukšanas apstākļos auto kaitīgo izmešu daudzums ir lielāks, un tas būtiski pārsniedz likumā atļautās maksimālās emisiju robežas. Šī iemesla dēļ daudzi skarto auto pircēji ir izvēlējušies vērsties tiesā.
Tādas automašīnas ir pārdotas daudzās valstīs – arī Latvijā. Latvijā gan pagaidām par sūdzībām nav dzirdēts. Bet no citām Eiropas kaimiņvalstīm prasību skaits pieaug – Braunšveigas Apgabala tiesā nesen tika iesniegti vairāki tūkstoši prasību no Slovēnijas.1 Jautājums par procesu iznākumu Vācijā vēl ir atklāts. Apgabala tiesu (Landgerichte) un Apgabala Augstāko tiesu (Oberlandesgerichte) prakse atšķiras. Tā kā Vācijas Augstākā tiesa gala vārdu vēl nav devusi, tad arī gala iznākums Vācijā vēl nav zināms. Autoru mērķis ir sniegt ieskatu aktuālajā situācijā.
Vācijas tiesības un tiesu prakse
Vācijas tiesu spriedumi pārsvarā attiecas uz klientu prasībām pret vietējiem dīleriem un vienlaikus ražotāju. Nav zināms par dīleru regresa prasībām pret Volkswagen AG (turpmāk – VW AG). Tas, visticamāk, ir skaidrojams ar to, ka arī prasībās pret dīleriem tos pārstāv dažādi ražotāja centralizēti nozīmēti advokātu biroji.
Klienti var apsvērt prasību par 1) līguma pēcizpildi, 2) cenas samazināšanu, 3) līguma atcelšanu, kā arī 4) zaudējumu atlīdzību. Līguma pēcizpilde nozīmē, ka pircējs vēlreiz dod iespēju pārdevējam izpildīt savu primāro saistību – nodot no trūkumiem brīvu preci. Līguma atcelšanu un zaudējumu atlīdzību var prasīt pēc tam, kad ir notecējis saprātīgs termiņš trūkumu novēršanai. Vairāki spriedumi klientiem ir labvēlīgi. Citi – jo īpaši Braunšveigas Apgabala tiesas – nelabvēlīgi.
1. Pēcizpilde
Vācijas pirkuma līguma tiesības defektīvas preces gadījumā primāri paredz līguma pēcizpildīšanas (Nacherfllung) prasījumu. Ja pārdevējs (dīleris) nodod preci ar trūkumiem, tad viņš līgumu nav izpildījis. Un šī pēcizpildījuma prasība ir prasība par to, lai līgums tiktu izpildīts. Praktiski tas nozīmē, ka pircējs pēc savas izvēles var prasīt lietas labošanu vai jaunas lietas bez trūkumiem piegādi (līdzīgi kā to paredz Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 28. panta otrā daļa). Tiktāl tiesu prakse attiecībā uz trūkumiem ir salīdzinoši vienveidīga. Tiesas automašīnas ar pārveidošanas ierīcēm vērtē kā preces ar trūkumiem. Piemēram, Štutgartes Apgabala tiesa ir lēmusi, ka "iebūvētā manipulāciju programma saskaņā ar BGB 434.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.