Godātā autore ir zvērināta advokāte, līdz ar to visas runas par savtīgu interesi ir nepamatotas, jo zvērinātu advokātu profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, un tās mērķis nav peļņas gūšana. Zvērinātu advokātu ienākumi nav peļņa, līdz ar to arī gadījumā, ja zvērināts advokāts uzliek savu zīmoga nospiedumu uz kapitālsabiedrības statūtiem, kapitālsabiedrība ir uz mūžiem atbrīvota no peļņas nodokļiem, jo veic tikai intelektuālu darbību.
Attiecībā uz raksta būtību - jau no senseniem laikiem ir skaidrs, ja ar likumu noteikts vienam cilvēkam piespiedu pienākums maksāt otram cilvēkam monētas regulāri un atkārtoti, tad tas, kuram ir pienākums maksāt, zaudē pilntiesīgas personas statusu un kļūst par saņēmējpersonas īpašuma sastāvdaļu kā manta, kas nes ienākumus. Ja zemes īpašnieks ir zvērināts advokāts, kura mērķis ir intelektuālā darbība, tad dzīvojamās mājas īpašnieks kļūst par advokāta intelektuālās darbības produktu. Proti, zvērināts advokāts iegūst visas autortiesības un blakustiesības uz dzīvojamās mājas īpašnieku, kā arī saistītos ienākumus. Vēl jo vairāk minētais attiecas uz dzīvokļu īpašnieku kopībām (pareizāk - kopienām), kas savā uzbūves struktūrā kopē mūsu mīļās planētas senākos iedzīvotājus - posmkājus (bites, zirnekļi, skudras u.c.). Dzīvokļa īpašnieka uzskats par to, ka viņam pieder dzīvoklis, nepelna lielāku uzmanību par bites apgalvojumu, ka viņai bišu stropā pieder atsevišķa mājvieta, jo abos gadījumos gan dzīvokļa īpašniekam, gan bitei pieder ierobežota gaisa telpa, kam nepiemīt kustamai vai nekustamai mantai noteiktās pazīmes. Dzīvokļa īpašnieka lemtspēja ir tik ierobežota, ka jāatzīst kolektīvā saprāta esamība - dzīvokļu īpašnieku kopība veido kolektīvo saprātu, kas pieņem lēmumu attiecībā uz mājas apsaimniekošanu, tomēr zemes īpašnieka acīs tai ir vērtība tikai kā kā ienākumu avotam. Ja bites pārstāj nest medu, bitenieks tās drīkst izdeldēt ar kvēlošu dzelzi un uguni. Līdzīgi ir ar mazajiem traniem - kvazi dzīvokļu īpašniekiem, - arī viņi ir pilnībā atkarīgi no zemes īpašnieka iegribām.