2. Oktobris 2018 /NR. 40 (1046)
Atsaucoties uz publicēto
Tiesību avotos maldoties: tiesām un tiesību zinātnei izvirzāmās prasības
10
LL.M
Arta Snipe
Zvērināta advokāte, ZAB "Amicus Curiae" vadītāja 

Rakstā autore turpina "Jurista Vārdā" jau iesākto diskusiju par komerctiesisko noilgumu regulējošā Komerclikuma 406. panta piemērošanu prasījumiem, kas izriet no zemes piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, tostarp, gan nošķirot prasījumus, kas izriet no nomas attiecību konstatācijas, gan no jau noslēgta nomas līguma izpildes. Raksts satur arī pretargumentus iepriekš publikācijā "Jurista Vārdā" paustam viedoklim, ka Komerclikuma 406. pants būtu attiecināms uz ikvienu komersanta prasījumu.

2017. gada 26. septembrī žurnālā "Jurista Vārds" publicēju savu uz judikatūras atziņām balstītu viedokli, kāpēc prasījumiem, kas izriet no zemes piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, ja pušu starpā nav noslēgts rakstveida līgums, nav piemērojamas Komerclikuma (turpmāk – KCL) normas, tai skaitā un jo īpaši – normas, kas regulē komercdarījumus (KCL 388. pants) un prasījumu, kas izriet no komercdarījuma, noilgumu (KCL 406. pants). Atsaucoties uz tiesu praksi, interpretēju tiesību normas, secinot, ka noilgums prasījuma tiesībām par nomas maksas samaksu sākas no darījuma starp zemes un ēkas īpašniekiem "noslēgšanas" brīža, t.i., brīža, kad labprātīgi vai ar tiesas spiedumu ir nodibinātas piespiedu nomas tiesisko attiecību būtiskās sastāvdaļas, kur noilgumu šādai kopā ar piedziņas prasību vai atsevišķi no tās ceļamai prasībai nosaka Civillikums un tā 1895. un 1896. pants.

2018. gada 27. februārī "Jurista Vārds" publicēja atbildes rakstu – Latvijas Universitātes asociētā profesora Dr. iur. Jāņa Kārkliņa viedokli, kurā solīts sniegt citādu argumentētu skatījumu uz manis pausto nostāju. J. Kārkliņš raksta noslēgumā secina, ka visās saistībtiesiskās attiecībās, kam ir komerctiesisks raksturs, ir piemērojams KCL 406. pants un nav nozīmes prasījuma rašanās pamatam. J. Kārkliņš savu tēzi pamato ar šādiem apsvērumiem (slēdzieniem):

1) KCL 406. panta tvērums attiecas uz ikvienu komersanta prasījumu, kam ir komerctiesiska daba;

2) saīsinātā noilguma termiņa noteikšana komerctiesībās nav saistāma ar saistību rašanās pamatu;

3) zemes piespiedu nomas attiecībās komersants nav nonācis pret savu gribu – tas ir zinājis vai tam vajadzēja zināt par dalītā īpašuma pastāvēšanu;

4) komersantam minētās attiecības nav "tīri uz likuma pamata radītas saistību tiesības", bet vairāk ar līgumisku raksturu;

5) likuma normas par tiesiskiem darījumiem un gribas izteikumiem pēc analoģijas piemērojamas arī darījumiem līdzīgām darbībām, secīgi tās piemērojamas arī līgumam līdzīgām darbībām, secīgi darījumiem līdzīgām darbībām piemērojams arī KCL 406. pants;

6) izejot no pretējā, oponents argumentē: ja "piespiedu nomas attiecības ir radušās uz likuma pamata, tās nesatur līgumiskos elementus", tad jau tām neesot pieļaujams piemērot nevienu Civillikuma pantu, kas regulē līgumiskās nomas attiecības.

Diemžēl gandrīz neviens no J. Kārkliņa rakstā ietvertajiem slēdzieniem nav pienācīgi pamatots ar tiesību normām vai tiesību doktrīnas atziņām, bet tikai ar viņa kā Latvijas Universitātes asociētā profesora un tiesību zinātņu doktora personīgo viedokli, kas, neskatoties uz zinātnisko grādu un akadēmisko amatu, pats par sevi ir nepietiekami, lai slēdzienus atbilstoši formālās loģikas noteikumiem padarītu par patiesiem – pareiziem (valid) un neapstrīdamiem (sound).1

Ievērojot, ka J. Kārkliņa paustais attiecībā uz zemes nomas tiesiskajām attiecībām kā komercdarījumu sakrīt ar Tieslietu ministrijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra, manā ieskatā, populistisko un nepamatoto viedokli, vairāki tiesneši publikācijā minēto nekritiski pieņem kā tiesību palīgavotu, bieži vien (tikai) ar to pamatojot savus nolēmumus, tā dažādās Latvijas apgabaltiesās veidojoties diametrāli pretējai tiesu praksei.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
2. Oktobris 2018 / 13:40
2
ATBILDĒT
Godātā autore ir zvērināta advokāte, līdz ar to visas runas par savtīgu interesi ir nepamatotas, jo zvērinātu advokātu profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, un tās mērķis nav peļņas gūšana. Zvērinātu advokātu ienākumi nav peļņa, līdz ar to arī gadījumā, ja zvērināts advokāts uzliek savu zīmoga nospiedumu uz kapitālsabiedrības statūtiem, kapitālsabiedrība ir uz mūžiem atbrīvota no peļņas nodokļiem, jo veic tikai intelektuālu darbību.
Attiecībā uz raksta būtību - jau no senseniem laikiem ir skaidrs, ja ar likumu noteikts vienam cilvēkam piespiedu pienākums maksāt otram cilvēkam monētas regulāri un atkārtoti, tad tas, kuram ir pienākums maksāt, zaudē pilntiesīgas personas statusu un kļūst par saņēmējpersonas īpašuma sastāvdaļu kā manta, kas nes ienākumus. Ja zemes īpašnieks ir zvērināts advokāts, kura mērķis ir intelektuālā darbība, tad dzīvojamās mājas īpašnieks kļūst par advokāta intelektuālās darbības produktu. Proti, zvērināts advokāts iegūst visas autortiesības un blakustiesības uz dzīvojamās mājas īpašnieku, kā arī saistītos ienākumus. Vēl jo vairāk minētais attiecas uz dzīvokļu īpašnieku kopībām (pareizāk - kopienām), kas savā uzbūves struktūrā kopē mūsu mīļās planētas senākos iedzīvotājus - posmkājus (bites, zirnekļi, skudras u.c.). Dzīvokļa īpašnieka uzskats par to, ka viņam pieder dzīvoklis, nepelna lielāku uzmanību par bites apgalvojumu, ka viņai bišu stropā pieder atsevišķa mājvieta, jo abos gadījumos gan dzīvokļa īpašniekam, gan bitei pieder ierobežota gaisa telpa, kam nepiemīt kustamai vai nekustamai mantai noteiktās pazīmes. Dzīvokļa īpašnieka lemtspēja ir tik ierobežota, ka jāatzīst kolektīvā saprāta esamība - dzīvokļu īpašnieku kopība veido kolektīvo saprātu, kas pieņem lēmumu attiecībā uz mājas apsaimniekošanu, tomēr zemes īpašnieka acīs tai ir vērtība tikai kā kā ienākumu avotam. Ja bites pārstāj nest medu, bitenieks tās drīkst izdeldēt ar kvēlošu dzelzi un uguni. Līdzīgi ir ar mazajiem traniem - kvazi dzīvokļu īpašniekiem, - arī viņi ir pilnībā atkarīgi no zemes īpašnieka iegribām.
Jānis Kārkliņš
2. Oktobris 2018 / 12:02
1
ATBILDĒT
Izlasīju rakstu, bet secināju, ka autores izteiktais pārmetums man par zinātniskuma neesamību manā rakstā pavērsās pret pašu autori. Pati autore nespēj savu domu argumentēt. Nu kaut vai sadaļā, kur tiek kritizēta mana tēze par cesiju un neatrisināmo kolīziju, autores pretarguments ir šāds: "nekādas kolīzijas, jo vairāk, neatrisināmas, te nav saskatāmas". Visa autores argumentācija! Vairāk nekas netiek minēts kā pretarguments, bet vienlaikus rakstā tiek norādīts, ka "katrs iepriekš izteiktās jeb pamatotās tēzes pretargumentiem ir jābūt pamatotākiem par sākotnējās tēzes argumentiem, tikai tad sākotnējo tēzi var atzīt par apgāztu un var atzīt, ka tiesību zinātne šajā jautājumā ir attīstījusies". Un tādas vietas rakstā ir vairākas. Tā nu sanāca, ka pārmetot man (un būtībā visai Latvijas Universitātei) nepietiekami dziļu zinātniskumu, tieši pati autore tādu pieļāva savā rakstā. Raksta virsraksts likās tik daudzsološs un intriģējošs, kurā tiks saplosītas manas tēzes, bet kopumā sanāca vien žēlošanās par to, ka mans viedoklis ir nepareizs, jo ir vienkārši nepareizs. Tajā pašā laikā autorei nebūtu pamata satraukties par manu aplamo rakstu, jo, kā norāda autore, J.Kārkliņš pauž pretēju viedokli nodibinātai vienotajai judikatūrai. Līdz ar to tiesas visu izvērtēs un saliks pa plauktiem. P.S. Lasītāji, lūdzu paskatieties šī raksta avotus - nav neviens jauns avots, kas attiecas uz komerctiesību doktrīnu, ko es nebūtu izmantojis savā rakstā. Neskatoties uz iepriekš minēto, aplausi par to, ka A.Snipes kundze attīsta zinātnisko polemiku!
Normunds Šlitke > Jānis Kārkliņš
3. Oktobris 2018 / 10:20
7
ATBILDĒT
Profesionālam tiesnesim, labam advokātam un atzītam zinātniekam ir viena kopēja rakstura iezīme jeb īpašība - spēja "neapvainoties" uz savu oponentu un cienīt katru viedokli, kritiku neuztverot personīgi. Jāatzīst, ka kolēģim dr. Jānim Kārkliņam šī īpašība piemīt pilnā jomā. Apsveicami! Strīdā un diskusijā (sacīkstē) rodas jeb tiek noskaidrota patiesība un no saviem oponentiem un konkurentiem mēs vislabāk mācāmies, profesionāli augot un attīstoties. Un tieši šādi veidojas tiesību doktrīna un, tiesību jomā, arī judikatūra.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 7
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Komerclikums
— likumi.lv —
Civillikums
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties