Plus vēlētos izteikt vēl šādas atziņas/piezīmes rasta autoram:
1) sadaļā "Tiesas izpratne par galvojuma saistību izpildi". Pirmkārt, vai viens spriedums parāda visas tiesas nostāju? Ja autoram ir zināmi citi gadījumi, tad kāpēc tie netika vērtēti raksta ietvaros?
Otrkārt, vēlētos sniegt komentāru par šo:
"Nevar piekrist tiesas nostājai, ka nav nozīmes, kādu saistību rezultātā pirkuma maksa ir tikusi pārskaitīta citai personai, jo jebkurā gadījumā tā esot bijusi personas brīva griba iesaistīties šādos darījumos. Tiesa nav ņēmusi vērā, ka personas tiesību un brīvas gribas apjoms galvojuma un ķīlas līguma slēgšanas brīdī ir atšķirīgs no pirkuma slēgšanas brīža, kad personas tiesības un brīva griba ir aprobežota ar ķīlas ņēmējam nodotajām tiesībām izlemt, vai un par cik pārdot galvotāja ieķīlāto nekustamo īpašumu, kā arī kādiem mērķiem izlietojama pirkuma maksa galvoto saistību apmērā."
Kāpēc autors (kurš pats pārmet tiesai pārāk mazu iedziļināšanos darījuma ķēdē) vēlas norādīt, tikai uz gala rezultātu (proti, uz īpašuma pārdošanu), bet nevēlas norādīt uz būtisku aspektu, ko visdrīzāk tiesa arī domāja, proti, ka persona pati piekrita galvot par citas personas saistībām, līdz ar to pati uzņēmas risku, ka viņas īpašumu varētu atsavināt. Tāpēc rodas jautājums autoram - kāpēc netika analizēts arguments, ka persona pati piekrita galvot (par citas personas saistībām!), tā vietā ieņemot "raudulīgu" pozīciju, ka lūk vēršot prasījuma tiesības, persona vairs nevar neko izdarīt un viņa lūk kaut kam tādam nav piekritusi. Viņa piekrita, kad sniedza galvojumu, jo personai bija pirms galvojuma jāapzinās, ka tas nav ķeksīša pēc, bet ka tās ir nopietnas saistības, līdz ar to, tā bija personas brīva griba iesaistīties šādos darījumos!
2) Man personiski nav saprotams, kāpēc raksta autors savā rakstā neanalizē ienākumus no nekustamā īpašuma atsavināšanas pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas normām, bet tā vietā cenšas iziet caur mistisku normu par citiem ienākuma avotiem, kas nav regulēti konkrētajā likumā.
Cik es saprotu likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" būtību, tad atsavinot nekustamo īpašumu ir jāpiemēro šī likuma 8.panta trešā daļas/punkta 11. punktu, kurā noteikts, ka "ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākums atbilstoši šā likuma 11.9 pantam, ja šā likuma 9.pantā nav noteikts citādi". Likuma 9. pantā ir noteikti izņēmuma gadījumi, kad personai nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tanī skaitā autora norādītā norma, kas stājās spēkā 2015.gada 3.jūnijā. Tas tā pārdomām.

Tāpat ļoti gribētos dzirdēt autora skaidrojumu, kāpēc nevienā brīdī viņš nepieskārās tāda jautājuma analīzei, kā prasījuma tiesības pret parādnieku (proti, prasīt, lai šo naudas summu, ko samaksā galvotājs, parādnieks pēc tam atmaksā). Tāpat manā skatījumā personai, kura šādā gadījumā samaksā ienākuma nodokli, ir tiesības šo naudas summu atprasīt no kredīta ņēmēja (par kura saistībām pati persona piekrita galvot) kā zaudējumus.