Šobrīd Latvijā ir 119 pašvaldības jeb vietējās pārvaldes vienības – 110 novadi un deviņas lielās pilsētas. Kaut arī to skaits joprojām ir pārāk liels un resursu izkliedētība bieži vien nes līdzi arī darbības neefektivitāti un kvalitātes problēmas (par ko vairāk vai mazāk vienoti ir arī daudzi 13. Saeimas politiķi), tomēr pašvaldību ietekmi Latvijas politikā pēdējos gados daudzi eksperti vērtējuši kā ļoti būtisku, un acīmredzot šī iemesla dēļ arī kavējušās daudzas nepieciešamās reformas.

Savukārt pašvaldību ietekme uz Latvijas iedzīvotājiem ir acīmredzama bez lietpratēju priekšā teikšanas: pašvaldības un to iestādes nodrošina ļoti svarīgas funkcijas un pakalpojumus, kā arī administrē milzīgus nodokļu maksātāju finanšu resursus (to iekasētie nodokļi un valsts dotācija pašvaldību budžetiem veido vairāk nekā 17 % no Latvijas kopējās publiskās naudas). Pašvaldības ir arī lielākie darba devēji: kopumā ņemot, to administrācijās un iestādēs (pašvaldību policijā, skolās, sporta un kultūras iestādēs utt.) strādā krietni virs 100 tūkstošiem darbinieku (aptuveni 2/3 no visa publiskā sektora Latvijā), bet tiem klāt jāpieskaita vēl arī pašvaldību uzņēmumos strādājošie.

Ievērojamā politiskā, saimnieciskā un sociālā loma ir dabiski saistīta arī ar ļoti apjomīgu un daudzveidīgu pašvaldību tiesisko regulējumu: līdzās "pamatakmenim" – 1994. gada likumam par "Par pašvaldībām" – to darbu regulē arī neskaitāmi citi tiesību akti. Turklāt arī pašas vietējās pārvaldes darbojas kā "mazie likumdevēji", izdodot saistošos noteikumus.

Gan ņemot vērā pašvaldību lielo skaitu, gan pieņemto lēmumu nozīmību un finansiālo ietilpību, kam līdzi dabiski nāk arī neizbēgamie korupcijas riski (teritoriālā plānošana, iepirkumi, ES projekti utt.), tiesību piemērošana dažādās pašvaldībās ne vienmēr norit gludi, bet pēdējo gadu publiskie skandāli un pat noziedzīgie nodarījumi vairākās pašvaldībās raisa jautājumus arī par valsts (VARAM) veiktās uzraudzības efektivitāti.

Arī Satversmes tiesā pēdējos gados audzis to lietu skaits, kas saistītas ar pašvaldībām: ne vien tradicionālie strīdi par teritorijas plānošanas saistošajiem noteikumiem, bet arī par nekustamā īpašuma nodokli, kapiem, ēdināšanas maksām izglītības iestādēs, domes darba organizāciju u.c. Tā, piemēram, Satversmes tiesas spriedums Salaspils novada pastāvīgo komiteju lietā pavēris pašvaldību deputātu iespējas meklēt tiesību aizsardzības iespējas administratīvajās tiesās un, jādomā, uzlabos pašvaldību darba organizāciju.

Gandrīz pirms gada, "Jurista Vārda" redakcijai izlemjot veidot pašvaldībām veltītu speciālo laidienu, izrādījās, ka tas ir sarežģīts uzdevums. Likās, ka tik plašā nozarē viegli atradīsim daudz lietpratēju, kas būtu gatavi paust viedokli un izklāstīt pieredzi. Tomēr izrādījās gluži pretēji – rakstītājus nācās meklēt un pierunāt ar milzīgām grūtībām. Tāpēc esam ļoti pateicīgi tiem tiesībniekiem, kas tomēr atsaucās mūsu aicinājumam (un jo īpašie tiem, kas savus rakstus sagatavoja ātri, bet bija spiesti gaidīt, līdz redakcijai izdosies savākt pilnu žurnāla laidienu). Savukārt visus citus, kam būtu ko teikt par pašvaldību tiesību jautājumiem, laipni aicinām iesūtīt redakcijai savas idejas un rakstu pieteikumus, lai nākotnē varētu iesākto tematu turpināt. Iespējams, šādā veidā starp pašvaldību juristiem varētu veidoties viedokļu līderi, kas šajā tiesību nozarē varētu uzņemties iniciatīvu veicināt normatīvā regulējuma un vienveidīgas, stabilas tiesību prakses attīstību.

Ņemot vērā pašvaldību darba daudzveidību, arī šis žurnāla laidiens iznācis raibs kā lupatu deķis – katrs autors brīvi izvēlējies savu tematu. Savukārt par īpašu aktualitāti, ko varējām pievienot jau faktiski gatavam numuram, parūpējās pati dzīve: pagājušā gada nogalē Rīgas pašvaldību satricinājušais "Rīgas satiksmes" korupcijas skandāls. Reaģējot uz politisko un sabiedriskās domas spiedienu, atbildīgā ministrija iesniegšanai valdībā decembrī sagatavoja likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, kas tomēr izpelnījās kritiku tiesiskā pamatojuma nepilnības dēļ un vismaz pagaidām nav ticis izskatīts valdības sēdē un nav virzīts tālāk uz Saeimu. Lai sniegtu iespēju izvērtēt šo neparasto situāciju (līdz šim Latvijā atlaistas ir tikai divas pašvaldības, turklāt galvaspilsētas gadījums, protams, būtu sevišķs), dodam lasītājiem iespēju iepazīties gan ar VARAM sagatavoto likumprojektu un tā anotāciju, gan vairākiem institūciju atzinumiem un divu lietpratēju (J. Neimaņa un E. Pastara) atsevišķiem viedokļiem.

Ļoti ceram, ka šis "Jurista Vārda" tematiskais laidiens būs noderīgs mūsu lasītājiem, kuru vidū, kā mēs to zinām, ir daudzi Latvijas pašvaldību darbinieki. Cerot uz interesi, esam pat nodrukājuši nelielu papildu tirāžu, ko var iegādāties VSIA "Latvijas Vēstnesis" Klientu centrā Rīgā, Bruņinieku ielā 53 (iespējama piegāde arī pa pastu, tālrunis pasūtījumiem 67898740).

Noslēdzot šo ievadu, vēlos izteikt sirsnīgu pateicību par neatsveramo atbalstu, noderīgajiem kontaktiem un vērtīgajiem ieteikumiem, ko mums šī "Jurista Vārda" veidošanas gaitā sniedza neapšaubāma nozares lietpratēja Kristīne Jaunzeme!