Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas valsts pārvaldes sistēma pastāvīgi atrodas dažādu nozaru reformu un pāreju periodos, nespējot sasniegt teritoriālajai reformai izvirzītos mērķus. 1998. gadā, pieņemot Administratīvi teritoriālās reformas likumu, tajā noteiktais mērķis bija izveidot valstī ekonomiski attīstīties spējīgas divlīmeņu administratīvās teritorijas ar vietējām un reģionālajām (apriņķu) pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Esošās situācijas analīze parāda, ka, neskaitot 119 pašvaldību teritorijas, valstī pašreiz ir izveidotas ap trīsdesmit dažādas funkcionālas teritorijas.1 Šajā rakstā tiek apskatītas administratīvi teritoriālās reformas radītās sekas, kā arī ietverti aspekti, kas vērtējami, turpinot administratīvi teritoriālo reformu valstī.
Iedalījuma rajonos ietekme uz valsts pārvaldes attīstību Baltijas valstīs
20. gadsimta 90. gados Latvijā notika pakāpeniska 26 rajonu pašvaldību funkciju un to institūciju nodošana pagastu un rajona pilsētu pašvaldībām. Rajona pašvaldību darbībai noteiktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa saglabājās līdz 1995. gadam, bet tiešās vēlēšanās ievēlētās rajonu padomes pastāvēja līdz 1997. gadam. Ministru kabineta mērķis 1997. gadā rajonos izveidot valsts tiešo pārvaldi, līdzīgi kā tā darbojās Igaunijā no 1994. gada līdz 2018. gadam ar ieceltu prefektu, beidzās nesekmīgi. No 1998. gada līdz rajonu pašvaldību reorganizācijas pabeigšanai 2009. gadā 26 rajonu padomes sastāvu veidoja vietējo pašvaldību domju priekšsēdētāju kopums un rajonu pašvaldību finansējuma pamatavots bija daļa no pašvaldību izlīdzināšanas fonda (2008.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
