Ņemot vērā minēto, lai pašvaldību domes pieņemtu ne tikai attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēm atbilstošus, bet arī tiesiskus saistošos noteikumus, pastāv vairāki saistošo noteikumu tiesiskuma pārbaudes mehānismi. Jau saistošo noteikumu projekta izstrādes procesā pati pašvaldība sākotnēji veic projekta tiesiskuma pārbaudi. Pēc saistošo noteikumu pieņemšanas pašvaldības domē, to tiesiskumu izvērtē galvenais pašvaldību darba uzraugs – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – Ministrija), kas reaģē arī uz citu valsts institūciju norādēm par jau spēkā stājušos saistošo noteikumu normu neatbilstību augstāka spēka normatīvajiem aktiem. Saistošo noteikumu normu tiesiskuma pārbaudi var veikt arī tiesa gan konstitucionālās, gan administratīvās tiesvedības ietvaros. Šajā rakstā mēs plašāk apskatīsim iepriekš minētos saistošo noteikumu tiesiskuma pārbaudes veidus, īpašu uzmanību pievēršot Ministrijas lomai, ņemot par pamatu Rīgas pilsētas pašvaldības pieredzi, kas varētu būt noderīga arī citām pašvaldībām.

Kārtība, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā tiek sagatavoti, vīzēti, izskatīti un noformēti Rīgas domes lēmumu (tajā skaitā saistošo noteikumu) projekti, ir noteikta Rīgas domes priekšsēdētāja 2010. gada 30. septembra iekšējos noteikumos Nr. 2 "Rīgas domes lēmumu sagatavošanas, izskatīšanas un noformēšanas kārtība", ietverot gan juridiskās tehnikas prasības lēmuma projektam, gan nodalot lēmuma projekta izstrādē un izskatīšanā iesaistīto Rīgas pilsētas pašvaldības institūciju kompetenci un atbildību. Lielākoties saistošo noteikumu projektus izstrādā kāds no septiņiem Rīgas domes departamentiem, kas ir Rīgas pilsētas pašvaldības kompetencē esošo nozaru vadošās ie­stādes. Attiecīgās iestādes jurists veic projekta tiesiskuma pamatpārbaudi, savukārt Rīgas domes Juridiskā pārvalde (turpmāk – Juridiskā pārvalde), kas ir Rīgas pilsētas pašvaldības centrālās administrācijas struktūrvienība, veic projekta tiesiskuma papildpārbaudi, tajā skaitā izvērtējot projekta atbilstību Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" prasībām un pārliecinoties par visu nepieciešamo saskaņojumu esamību. Tiesiskuma papildpārbaudes rezultātā projekts tiek saskaņots bez iebildēm, saskaņots ar redakcionāliem labojumiem projekta tekstā vai arī netiek saskaņots, ja projekts neatbilst tiesību normām vai vispārējiem tiesību principiem vai ja Juridiskajai pārvaldei ir būtiski iebildumi pret projekta saturu vai redakciju. Pirmajos divos gadījumos projekts tiek nodots tālāk izskatīšanai iesniedzējam, kas parasti ir kāda no astoņām Rīgas domes pastāvīgajām deputātu komitejām, savukārt trešajā gadījumā projekts ar Juridiskās pārvaldes atzinumu tiek nodots atpakaļ sagatavotājam.