Tieslietu ministrija ir sagatavojusi kārtējo apskatu par Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumiem, kas sniedz ieskatu EST prakses aktualitātēs dažādās tiesību nozarēs. EST atziņas ir saistošas ne tikai attiecīgās lietas pusēm, bet arī visām Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīm. Sagatavotais apskats aptver laika posmu no 2018. gada maija līdz 2019. janvārim un tiks publicēts divās daļās. Šajā, pirmajā daļā, ietverti deviņi spriedumi, kas pieņemti līdz 2018. gada septembrim.
1. Saistītu sabiedrību dalība vienā publiskajā iepirkumā C-531/16 Specializuotas transportas
Lietā C-531/16 Specializuotas transportas Šauļu Atkritumu apsaimniekošanas centrs publicēja paziņojumu par publiskā iepirkuma procedūru (turpmāk – paziņojums). Uz šo paziņojumu atsaucās un savu piedāvājumu iesniedza četri pretendenti. Divi no pretendentiem bija kādas sabiedrības, kura savu piedāvājumu nebija iesniegusi, meitasuzņēmumi. Paziņojuma publicēšanas brīdī Lietuvas normatīvie akti neparedzēja pienākumu pretendentam informēt par savām saiknēm ar citiem iepirkuma konkursa dalībniekiem, kā arī šāds pienākums netika noteikts iepirkuma specifikācijā.1
Sniedzot atbildi uz vienu no Lietuvas Augstākās tiesas jautājumiem, EST norādīja, ka ES tiesībās, it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (turpmāk – Direktīva 2004/18), nav paredzēts vispārējs aizliegums savstarpēji saistītiem uzņēmumiem iesniegt piedāvājumus vienā publisko iepirkumu procedūrā.2 Turklāt nebūtu jāpieņem, ka kontrolētiem uzņēmumiem nav zināmas brīvības savas komercdarbības politikas un saimnieciskās darbības īstenošanā, jo īpaši piedaloties publisko iepirkumu konkursos.3
Tāpat EST atgādināja, ka dalības nosacījumiem iepirkuma konkursā atbilstoši publisko iepirkumu jomu reglamentējošajiem pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes principiem jābūt skaidri noteiktiem un publicētiem, lai ļautu pretendentiem iepazīties ar saviem pienākumiem un procedūras ierobežojumiem, tādējādi pārliecinoties, ka tie tiek attiecināti uz visiem pretendentiem.4 Pretendenta pienākums pēc paša iniciatīvas deklarēt saikni ar citu pretendentu, lai arī tas nav noteikts ne normatīvajos aktos, ne arī paziņojumā par iepirkumu konkursu vai iepirkuma specifikācijās, nav uzskatāms par skaidri definētu nosacījumu.5
Līdz ar to Direktīvas 2004/18 2. pantu EST interpretēja tādējādi, ka, ja uzaicinājumā par piedāvājumu vai iepirkuma specifikācijās nav skaidri noteikta prasība savstarpēji saistītiem pretendentiem, iesniedzot atsevišķus piedāvājumus vienā un tajā pašā procedūrā, informēt iestādi par iespējamajām saiknēm ar citiem pretendentiem, tad šādiem pretendentiem nav pienākuma pēc savas iniciatīvas informēt līgumslēdzējiestādi par savām saiknēm.6
Savukārt attiecībā uz jautājumu par to, ja līgumslēdzējiestādei ir šaubas par pretendentu iesniegto piedāvājumu patstāvīgumu, vai tai jāpārbauda vai arī jāpieprasa informācija no attiecīgajiem pretendentiem, vai viņu iesniegtie piedāvājumi ir atsevišķi un vai iestādes bezdarbības gadījumā tas būtu uzskatāms par iepirkumu konkursa pārkāpumu,7 EST atgādināja, ka līgumslēdzējiestādēm publisko iepirkumu principu piemērošanā ir piešķirta aktīva loma.8 Ja iestādes rīcībā ir pierādījumi, kas liek apšaubīt piedāvājumu patstāvīgo un neatkarīgo raksturu, tai jāizvērtē visi attiecīgie apstākļi, kuru rezultātā ir ticis iesniegts piedāvājums, lai novērstu un atklātu elementus, kas var izraisīt konkursa procedūras pārkāpumu, kā arī labotu to sekas, cita starpā pieprasot pusēm iesniegt noteiktu informāciju un pierādījumus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.