[1] Vienlaikus no šīs normas izriet arī valsts pienākums rūpēties un aizsargāt vidi sabiedrības (arī nākamo paaudžu) interesēs. Tas citastarp nozīmē, ka valstij ir pienākums izveidot un nodrošināt tādu ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanas un kontroles procesu, kas pēc iespējas efektīvāk ļauj īstenot vides aizsardzību. Atbilstoši vides tiesībās atzītajam piesardzības principam šim procesam jānodrošina tas, ka pirms vidi ietekmējošu darbību īstenošanas tiek veikts pienācīgs izvērtējums, kas citastarp ietver arī sabiedrības iesaistīšanu – efektīvu sabiedrības informēšanu, sabiedrības tiesības līdzdarboties (izteikt uz pietiekamu informāciju balstītu viedokli), kā arī tiesības iebilst pret iestāžu pieņemtiem vidi ietekmējošiem lēmumiem.