Labs un informatīvs raksts, taču gan virsraksts, gan arī atsevišķas tēzes rakstā, piemēram: "..Bet ne visiem nodokļu maksātājiem ir vēlme atcerēties vēl vienu ne mazāk svarīgu komercdarbības priekšnoteikumu par darījumu ekonomisko un juridisko pamatotību, kas nosaka saimnieciskās darbības pamatmērķi – gūt peļņu. Šis priekšnoteikums normatīvi nostiprināts Komerclikuma 1. panta otrajā daļā, paredzot, ka komercdarbību veic peļņas gūšanas nolūkā" mulsina un rada aplamu priekštatu par komersanta pienākumu obligāti gūt peļņu.

Jāatgādina, ka privāto tiesību komersantus nesaista tiesību normas, kas nav ne pavēlošas, nedz arī aizliedzošas. Latvijā reģistrētie komersanti, slēdzot darījumus (gan Latvijā, gan arī ārvalstīs), ja vien nav tieši noteikts pretējais, nepakļaujas ne Civillikuma, ne arī citu likumu prasībām (skat., piem., regulas Roma1 3. pantu), tostarp, tos nesaista Komerclikuma normas.
Jā, krimināltiesībās persona pie atbildības tiek saukta pēc "pases" jeb mītnes zemes principa (Krimināllikuma 4. panta pirmā daļa), taču civiltiesībās šāda principa nav un jebkurš Latvijas Republikas pilsonis vai komersants ir tiesīgs ignorēt Civillikuma normas vai Komerclikumu, ja vien tās nav pavēlošas vai aizliedzošas normas, turklāt vērtējot to spēku telpā un laikā.

Uzņēmēji, tostarp, komersanti ir valsts kases galvenie donori - tieši un pastarpināti, piemēram, caur algām to darbiniekiem. Tieši uzņēmēji kapitālistiskās valstīs ar tirgus ekonomiku rada darba vietas, rada valsts un nacionālā kopprodukta galveno daļu. Turklāt valstij un pašvaldībai ir jāatturas no uzņēmējdarbības, jo tā uzņēmēji tiktu izkonkurēti par viņu pašu iemaksām valsts vai pašvaldības budžetā.
Nesamērīgi represējot Latvijas uzņēmējus, viņu vietu ieņems citu valstu komersanti. Tā, piemēram, jau šobrīd aizvien vairāk preces un pakalpojumi (piem., Spotify, Netflix) tiek pirktas internetā ārvalstīs. Šī tendence aizvien pieaugs - jau šobrīd vien mājaslapas valoda bieži vien ir noteicošais faktors, piemēram, norēķina konta atvēršanai, apdrošināšanas polises iegādei. Šī tendence nākotnē vien pieaugs. Tāpēc plānotais slogs uzņēmējdarbībai ir jāsaskaņo ar attīstīto valstu praksi, jo bizness ir ārkārtīgi mobils. Uzņēmēji var ļoti ātri pārcelties uz citu valsti ar labāku biznesa vidi. Atpakaļ tos atgriezt būs visai grūti.
Un otrādi, paši uzņēmēji vēlas likumus, kuri izslēgs no viņu vidus "melnās avis".
Nodokļi ir mūsu visu "kopkaltls" - tas ir adekvāti jāuzpilda, un to nedrīkst ne izšļakstīt, ne arī ļaut kādam, kam tas nepienākas, no tā baroties.
Taču starp uzņēmuma vai komersanta patiesā labuma guvēja noskaidrošanu un nodokļu nemaksāšanu nav tiešas sakarības. Turklāt vairākiem uzņēmumiem patiesā labuma guvēja nemaz nav vai tas nav objektīvi noskaidrojams (kooperatīvās sabiedrības, publiskas akciju sabiedrības, iepriekš norādīto personu dibinātie komersanti), vai arī komersanta valdei nav un nevar būt zināmas.