Nenoniecināt korupcijas riskus

Korupcija nav tikai valsts amatpersonu noziegumi, bet tā aptver arī privātpersonu noziedzīgas darbības, kas apdraud valsts institūciju normālu darbību, piemēram, kukuļdošana, kukuļošanas starpniecība un tirgošanās ar ietekmi. Iestājoties par godprātīgas komercdarbības principiem, uzņēmēji var novērst ne vienu vien koruptīvu noziedzīgu nodarījumu un palīdzēt saukt pie kriminālatbildības negodīgos darbiniekus. Turpretī komersantu iesaistīšanās koruptīvos darījumos samazina ekonomikas izaugsmi, pasliktina pārvaldību, vājina darbinieku morāli, kropļo konkurenci, kavē inovācijas, atbaida investorus un rada citas sistēmiskas problēmas.¹ Gadījumos, kad komersants tiek pieķerts koruptīvu darbību veikšanā, pret iesaistītajām fiziskajām un juridiskajām personām tiek vērstas Krimināllikumā noteiktās sankcijas, kā arī šāds fakts negatīvi ietekmē komersanta reputāciju un investoru uzticību.²

Publiskā un privātā sektora saskarsme ir viens no korupcijas riskus veicinošajiem faktoriem. Gan valsts amatpersonai, gan komersanta pārstāvim var rasties nodoms un iespēja izmantot noziedzīgus paņēmienus, lai apmaiņā pret prettiesisku labumu nodrošinātu kādas nepamatotas priekšrocības. Īpaši augsti korupcijas riski ir novērojami publisko iepirkumu jomā, kur komersanta pārstāvis var iesaistīties noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lai nodrošinātu līguma noslēgšanu ar publiskas personas institūcijām vai kapitālsabiedrībām.