Ideja par vienotu, tieslietu tematikai veltītu sarunu vietu, kas "Lampā" vienkopus koncentrētu vairāku institūciju rīkotus pasākumus, sākotnēji radās kā Latvijas Republikas oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis", Tiesībsarga, Tieslietu ministrijas (TM) un Tiesu administrācijas kopīga iecere, kam ar savām sesijām pievienojās arī Augstākā tiesa (AT), Zvērinātu advokātu padome, Zvērinātu notāru padome, Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, Latvijas Tiesnešu biedrība, Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība, Rīgas apgabaltiesa, Zemgales apgabaltiesa, Latgales apgabaltiesa un zvērinātu advokātu birojs "Fort". Savus pārstāvjus sarunu sesijām deleģēja un citādā veidā Tiesiskuma telts norisi atbalstīja arī prokuratūra, Latvijas Universitātes (LU) Juridiskā fakultāte, Satversmes tiesa u.c. institūcijas.

Sabiedrības uzticēšanās tiesu varai un citām ar tieslietām saistītām institūcijām ir ļoti svarīgs stabilitātes nosacījums: ticība tam, ka valsts spēj nodrošināt taisnīgumu (kas ir tās pamatuzdevums), ir viens no galvenajiem iemesliem, lai cilvēks ticētu pašai valstij. Tiesiskuma aktualitāti apliecināja arī 13. Saeimas vēlēšanas, pirms kurām tiesiskie jautājumi bija vieni no visvairāk apspriestajiem. Diemžēl tiesu varai šobrīd uzticas kritiski maz – tikai ap 40 % iedzīvotāju. To veicina gan pastāvīgās grūtības (zemā tiesu efektivitāte, nepieejamība, tiesiskā regulējuma mainība un neskaidrība u.c.), gan atsevišķas asas problēmas (vairāki pārmērīgi ilgi tiesu procesi, nesaprotami tiesu spriedumi u.tml.). Neuzticēšanos tiesu varai veicinājusi arī tās ilggadējā atturība kontaktos ar žurnālistiem. Dalība sarunu festivālā "Lampa" bija viena no iespējām tieši runāt ar ieinteresētiem Latvijas cilvēkiem. Tiesiskuma telts rīkotāju mērķis bija veicināt izpratni par tiesiskuma nozīmi demokrātiskā valstī, kliedēt aizspriedumus par Latvijas tiesisko sistēmu, kā arī apzināt sabiedrībai svarīgas problēmas un uzklausīt viedokļus.

Katra institūcija, kas piedalījās Tiesiskuma telts sesiju rīkošanā, patstāvīgi izvēlējās savas sesijas tematiku un formu, kā arī uzaicināja sesijas vadītāju un runātājus. Tehniskā koordinatora un Tiesiskuma telts popularizētāja lomu uzņēmās VSIA "Latvijas Vēstnesis". Ar gandarījumu jākonstatē, ka Tiesiskuma telts bija viena no "Lampas" publikas visaktīvāk apmeklētajām festivāla sarunu vietām, klausītāju skaits visās 12 sesijās pārsniedza telts plānoto ietilpību, tomēr publika bija gatava stāvēt kājās un sekot norisēm, arī atrodoties ārpus telts.

Tiesiskuma telts divu dienu maratonu aizsāka diskusija "Informācijas atklātība publiskajā sektorā – kur esam un kurp ejam?" zvērināta advokāta Sanda Bērtaiša (ZAB "Fort") vadībā. Sarunā, kas koncentrējās uz publiskā sektora gatavību dalīties ar informāciju un šķēršļiem, ar ko šai ziņā jāsastopas sabiedrībai, piedalījās informācijas tehnoloģiju speciālists Ilmārs Poikāns (pazīstams arī kā hakeris Neo), TM Valststiesību departamenta direktore Inta Salinieka, Providus direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un AT Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa.

AT rīkotā diskusija "Tiesa. Taisnīgums. Tiesneša mugurkauls" koncentrējās uz tiesneša patstāvību un drosmi lēmumu pieņemšanā, kā arī tiesas sprieduma kā taisnīguma atjaunotāja izpratni. Sarunu vadīja LU Juridiskās fakultātes docents Dr. iur. Edvīns Danovskis, bet ar viedokļiem dalījās Latvijas ev. lut. baznīcas mācītājs Artis Eglītis, psihoterapeite prof. Dr. med. Gunta Andžāne, AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs un Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa. Īpašu vērību guva klausītāju interaktīvā iesaiste "tautas tiesas" spriešanā.

Arī žurnāla "Jurista Vārds" un TM kopīgi rīkotā jautājumu – atbilžu sesija ar topošo Valsts prezidentu Egilu Levitu piesaistīja ļoti lielu klausītāju interesi. Kas ir sabiedrības kopīgais labums? Kāpēc nepieciešams tiesiskums? Vai tiesiskums un taisnīgums var nonākt pretrunā? Vai Latvija ir tiesiska valsts? Vai marihuānas legalizācija būtu pieļaujama? Klausītājus interesēja daudzi jautājumi. Šo sesiju vadīja "Jurista Vārda" galvenā redaktore Dina Gailīte.

Daudziem "Lampas" apmeklētājiem (kuru vidējais vecums ir tieši "precību gadi") interesanta bija Zvērinātu notāru padomes rīkotā diskusija "Vieni precas, citi ne. Juridiskā izsargāšanās ar un bez gredzena". Kāpēc vieni precas, bet citi gadiem ilgi dzīvo kopā juridiski "nenoformētās" attiecībās? Kādas katrai situācijai ir morālās un tiesiskās konsekvences? Sarunu vadīja Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš, bet viedokļus pauda Romas katoļu baznīcas priesteris Andrejs Mediņš, aktrise, TV šovu un radio raidījumu vadītāja Ieva Florence, viesnīcas "Roma" vadītāja Linda Mūrniece un mācību centra "Cilvekam.lv" lektors un mācību platformas "Human" veidotājs Zuarguss Zarmass.

Ar nolūku gan publikai, gan kolēģiem žurnālistiem aizdomāties par tiesas procesu kā sarežģītu argumentu, emociju un vērtību sadursmi žurnāls "Jurista Vārds" ar LU Juridiskās fakultātes atbalstu piedāvāja konstitucionālās tiesas izspēles procesu, kur tiesnešu lomās iejutās žurnālisti – Eduards Liniņš (Latvijas Radio), Laura Dzērve (portāls Delfi), Lolita Lūse (izdevniecība "Santa"), Gusts Kikusts (Latvijas Televīzija) un Līga Brūvere (portāls mammamuntetiem.lv), bet "tiesas spriešanas procesu" vadīja Satversmes tiesas tiesnesis un LU asoc. prof. Dr. iur. Artūrs Kučs. Lai rosinātu pēc iespējas daudzpusīgāku domu apmaiņu, "tiesnešu" izlemšanai tika piedāvāta aktualitāte – sabiedrībā vērojamā skepse pret bērnu vakcināciju un ar to saistītie bīstamu infekcijas slimību uzliesmojumi. Pateicība par argumentu un pretargumentu sagatavošanu šim "tiesas procesam" pienākas LU Juridiskās fakultātes mācībspēkiem un studentiem – Dr. iur Anitai Rodiņai, Dr. iur. Annijai Kārkliņai, Odrijai Jasinovičai, Ariandai Jonānei, Agnesei Pūgai un Martai Tarabanovskai.

Ļoti aktīvu jauniešu interesi piesaistīja naksnīgā diskusija par visai strīdīgiem jautājumiem, ko rīkoja "Latvijas Vēstneša" portāls lvportals.lv. Par marihuānas legalizāciju, viendzimuma pāru tiesībām, jauniešu iespējām piedalīties vēlēšanās un citādos veidos ietekmēt politiku u.c jautājumiem viedokļus pauda grupas "Singapūras satīns" reperis Jānis Krīvēns, zvērināts advokāts Jānis Lapsa, režisore Marta Elīna Martinsone, LU Juridiskās fakultātes studente un politikas aktīviste Natālija Knipše, bet šīs sesijas norisi vadīja Magnuss Eriņš no radio pieci.lv.

Sestdienas rītu Tiesiskuma teltī ievadīja Latvijas Tiesnešu biedrības, Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības un Tiesu administrācijas rīkotā diskusija "Tiesnesis. Vai atbildībai ir robežas", kuru vadīja žurnāliste Velta Puriņa. Saruna koncentrējās uz tiesu un sabiedrības savstarpējo komunikāciju, tiesneša atbildību par saviem lēmumiem, kā arī žurnālistu atbildību par tiesas darba atspoguļošanu. Sesijā piedalījās zvērināts advokāts Lauris Liepa, AT senatore Rudīte Vīduša, žurnālisti Indra Sprance (žurnāls "Ir") un Artis Drēziņš ("Latvijas Avīze"), kā arī Zemgales apgabaltiesas tiesnesis Juris Siliņš un Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Lauma Paegļkalna.

Par to, kādas ir sabiedrības un nevalstisko organizāciju iespējas ietekmēt valsts un pašvaldību lēmumus, Tiesībsarga rīkotajā sesijā "NVO spējas un iespējas" debatēja Mihails Simvulidi no Apvienības "Pilsēta cilvēkiem", Valsts kancelejas darbiniece Inita Pauloviča, Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga, Jūrmalas aizsardzības biedrības aktīvists Uldis Kronblūms un Sabiedrības iniciatīvu portāla ManaBalss.lv pārstāve Annija Emersone, bet diskusiju vadīja Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Visdziļākās emocijas raisīja Tiesībsarga biroja sesija "Eitanāzija. Par. Pret. Alternatīvas?", kas koncentrējās uz nepieciešamību nodrošināt pienācīgu medicīnisko aprūpi, cilvēka cieņu un izvēles brīvību arī mūža smagākajos, noslēdzošajos posmos. Sarunu vadīja žurnālists Mārtiņš Daugulis, bet tajā piedalījās tiesībsargs Juris Jansons, ārsts prof. Dr. med. Uģis Gruntmanis, psihoterapeite prof. Dr. med. Gunta Ancāne un sistēmanalītiķe, politoloģe Ieva Bikava. Būtiski, ka šajā sesijā debatēs no klausītāju rindām aktīvi iesaistījās arī citi klātesošie ārsti.

Negaidīti lielu interesi izpelnījās ar daudziem nepelnītiem aizspriedumiem apvītajai profesijai – tiesu izpildītājiem – veltītā sesija, ko vadīja Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka. Par tiesu izpildītāju nozīmi tiesiskās stabilitātes nodrošināšanā domās dalījās zvērināts advokāts Jānis Lapsa, LU Juridiskās fakultātes docente Dr. iur. Elīna Grigore-Bāra, TM valsts sekretārs Raivis Kronbergs un tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs.

Jau iepriekš aizsāktais temats par tiesnešu darba izaicinājumiem tika turpināts Rīgas apgabaltiesas rosinātajā diskusijā "Kam ir un kam nav izdevīgi drosmīgi tiesneši?", kuru, uzdodot asus jautājumus, vadīja žurnāliste Ilze Jaunalksne un kurā piedalījās Rīgas tiesu apgabala prokuratūras prokurors Aldis Lasmanis, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniece Alla Šilova, Zemgales apgabaltiesas tiesnese Marianna Terjuhana un Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns. Diskusijai pievienojās arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Tiesiskuma telts pēdējo pasākumu – diskusiju "Ziņošana un "stučīšana" – mūsdienu un padomju laika atšķirības un ietekme uz ekonomiku" rīkoja Zvērinātu advokātu padome, un tajā par šo abu parādību atšķirību un jauno Trauksmes celšanas likumu un tā trūkumiem domās dalījās AS "SEB banka" valdes loceklis Kārlis Danēvičs, Ģenerālprokuratūras sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss, kā arī zvērināti advokāti Saulvedis Vārpiņš un Dāvis Volksons. Aktīvajai diskusijai no skatītāju rindām pievienojās arī Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Visas Tiesiskuma telts sesijas tika pārraidītas tiešraidē sociālajā tīklā facebook, kur šīs pārraides pieejamas joprojām (skat. speciāli izveidoto Tiesiskuma telts FB kontu, kā arī "Jurista Vārda" un citu sesiju rīkotāju FB kontus). Daļa sesiju tika filmētas arī ar videokameru, un šie labākas kvalitātes ieraksti pēc montāžas pakāpeniski parādīsies sesiju rīkotāju publiskajos resursos. Tā, piemēram, jau šobrīd youtube.com ir pieejams ieraksts, kurā atspoguļota saruna ar E. Levitu "Par valsti un tiesiskumu" (https://www.youtube.com/watch?v=oRHY-_0T6jg&t=349s).

Visu Tiesiskuma telts sesiju rīkotāju vārdā pateicība pienākas VSIA "Latvijas Vēstnesis" darbiniekiem Ilzei Apinei, Santai Sāmītei, Viktorijai Svīķei, Mikam Krīgeram, Heino Spuļģim un Viesturam Upeniekam, kuru augstā atbildības sajūta, radošā iniciatīva, koleģialitāte un pat fiziskā izturība bija pamats tam, ka "tiesiskuma maratonam" divu dienu garumā tika nodrošināta nevainojama tehniskā un organizatoriskā norise.