Daži secinājumi par FIDIC līgumu piemērošanu Latvijā.

Ieguvums ir, ka FIDIC līguma izmantošana nebaida ārvalstu uzņēmumus no slēdzamā līguma teksta, kā arī tas, ka FIDIC līgumu piemērošanā ir izveidojusies starptautiska prakse par šī līguma piemērošanu, interpretēšanu.
(Interesanti, vai Latvijas tiesas to ņems vērā, jeb izdomās savu tikai Latvijai raksturīgu divriteni)?

Kopumā līgumos ir daudz atsauksmes uz citiem līguma punktiem "cross references", kas padara līguma tekstu brīžiem grūti lasāmu.
(Līgumu var uzrakstīt labāk).

Virkne jēdzienu ir jāpiemēro Latvijas normatīvajiem aktiem, līdz ar to ir nepieciešami daudz labojumi speciālajos noteikumos.

Latvijas pasūtītājiem ir tieksme/nepieciešamība veikt daudz labojumus FIDIC līgumā:
1) No inženiera tiesībām nekas pāri nepaliek, nekādas brīvdomības, viss tikai pēc pasūtītāja saskaņojuma;
2) līguma formā iestrādātais balanss tiek izjaukts apzināti par labu pasūtītājam;
3) viens no svarīgākajiem principiem par papildus naudu un laiku neparedzamu apstākļu gadījumā, tiek izravēts ar saknēm;
4) izmaiņu veikšanas kārtība arī tiek dzēsta, jo valsts pasūtītājs to publiska iepirkuma gadījumā nemaz nevar izmantot.

Ja reiz tā, tad līgums, ko Latvijā valsts iepirkumos pasūtītāji izmanto, vairs nav FIDIC līgums, jo līgums pēc labojumiem vairs nesatur FIDIC raksturīgos elementus, principus un balansu.

Var arī secināt, ka valsts iepirkumos, kur ir nepieciešams fiksēt pasūtītāja prasības un cenu, FIDIC līgumu forma un tās principi nav iederīgi.