Administratīvās atbildības regulējumu Latvijas Republikā pašlaik nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (turpmāk arī – kodekss). Kodekss ir spēkā no 1985. gada 1. jūlija. Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 29. augusta lēmuma "Par Latvijas PSR likumdošanas aktu piemērošanu Latvijas Republikas teritorijā"¹ 1. punkts cita starpā noteica, ka līdz attiecīgo Latvijas Republikas kodeksu vai citu likumdošanas aktu pieņemšanai Latvijas Republikas teritorijā piemēro Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodeksu. 1998. gada 15. oktobrī Saeima pieņēma likumu "Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu",² kas noteica, ka ar 1999. gada 1. janvāri spēku zaudē Latvijas PSR likumi, kā arī Latvijas PSR Augstākās padomes lēmumi un tās prezidija dekrēti un lēmumi, kas pieņemti pirms 1990. gada 4. maija, izņemot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Līdz ar to kodekss, kas tiek piemērots vēl šobrīd, faktiski ir pārmantots no padomju tiesību sistēmas. Kodekss un administratīvo sodu sistēmas pamatelementi sākotnēji tika radīti, ievērojot sociālistiskās valsts tiesību koncepciju, un atspoguļoja padomju juristu viedokļus par administratīvās sodīšanas būtību un piemērošanas kārtību.

Kodekss ir grozīts vairāk nekā 150 reizes. Veicot minētos grozījumus, Latvijas administratīvo sodu piemērošanas un izpildes kārtība neapšaubāmi ir attīstījusies, tomēr, sakārtojot atsevišķus jautājumus, atceļot vecos un ieviešot jaunus tiesību institūtus, administratīvo sodu tiesības ne vienmēr tika uztvertas kā tiesību sistēma un kodeksā ietvertās normas netika pārskatītas sistēmiski. Minētais kļuva par iemeslu tam, ka kodeksā ietvertās tiesību normas ir savstarpēji pretrunīgas un neloģiskas kā no doktrīnas, tā arī no praktiskā viedokļa. Turklāt, neskatoties uz ievērojamo grozījumu skaitu, kodeksā saglabājušies vairāki demokrātiskai valstij neraksturīgi elementi.

Ar Ministru kabineta 2006. gada 28. jūlija rīkojumu Nr. 568 tika apstiprināta Administratīvo sodu likumprojekta koncepcija.³ Tika uzsākts darbs pie koncepcijas īstenošanas un Administratīvo sodu likuma izstrādes. Administratīvo sodu procesa likuma koncepcija tika sagatavota un iesniegta izskatīšanai Ministru kabinetā 2007. gadā, taču netika izskatīta un apstiprināta.

Ar Ministru kabineta 2013. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 38 tika apstiprināta Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcija.⁴ Minētajā koncepcijā cita starpā, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, netika piedāvāts veidot jaunu visaptverošu kodeksu administratīvo sodu sistēmas reformai, bet tā vietā īstenot modeli, kas paredz administratīvo pārkāpumu sastāvu aprakstošās normas ietvert nozaru likumos jeb nozares kodifikācijas modeli. Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijas ieviešanai tika izstrādāts likumprojekts "Administratīvo pārkāpumu procesa likums". Likumprojekta izskatīšanas gaitā tika atbalstīts Juridiskās komisijas priekšlikums izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā: "Administratīvās atbildības likums".⁵

Administratīvās atbildības likums⁶ Saeimā pieņemts 2018. gada 25. oktobrī, paredzot, ka tas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu 1. punktu ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss.