Šovasar lielu sabiedrības, tai skaitā arī tiesībnieku, uzmanību piesaistīja plaši izskanējušās problēmas sakarā ar Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas darbiem. Pēc ilgstošām domstarpībām, kas raisījās starp pasūtītāju (VAS "Valsts nekustamie īpašumi"), projektētāju (arhitektes Zaigas Gailes birojs) un būvnieku (pilnsabiedrība "RERE Būve1") un bremzēja rekonstrukciju, pasūtītājs nolēma uzteikt uzņēmuma līgumu. Savukārt būvniecības uzņēmums vērsās tiesā, un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēma lēmumu par prasības nodrošinājumu, aizliedzot pasūtītājam slēgt līgumus ar citiem eventuāliem teātra būvniekiem, pieprasīt jebkādu naudas summu izmaksu, pamatojoties uz bankas izsniegto avansa maksājumu garantiju, kā arī pieprasīt atlīdzību no apdrošinātāja.

Šis gadījums rosina būtiskus jautājumus par uzņēmuma līguma izpratni. Tādēļ, pilnībā norobežojoties no konkrētās situācijas, "Jurista Vārds" aicināja civiltiesību un civilprocesa tiesību lietpratējus, kas nav tieši saistīti ar konkrēto lietu, paust viedokli par uzņēmuma līgumu. Aicinām lasītājus iesaistīties diskusijā un piedāvājam četru tiesībnieku atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kāds ir tiesiskais statuss uzņēmuma līguma uzteikumam no pasūtītāja puses (vienpusēja atkāpšanās no līguma)?

2. Kādas tiesiskas sekas attiecībā uz turpmākajām līgumiskajām attiecībām rada pasūtītāja vienpusēja atkāpšanās no uzņēmuma līguma, ja tā ir (a) tiesiska vai (b) prettiesiska?

3. Vai civilprasības nodrošināšanai, kura pamatota ar uzņēmēja prasījumiem no uzņēmuma līguma pret pasūtītāju, uzņēmējam ir tiesības prasīt piemērot Civilprocesa likuma 138. panta pirmās daļas 5. punktā noteikto prasības nodrošinājuma līdzekli – aizliegumu pasūtītājam veikt jebkādas darbības, lai apstrādājamā lieta tiktu nodota ap­strādei cita uzņēmuma līguma ietvaros citai personai?

Asoc. prof. Dr. iur. Jānis Kārkliņš
LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs

1. Vienpusēja atkāpšanās no jebkura līguma nozīmē, ka ar vienpusēju gribas izteikumu līgums tiek izbeigts. Vienpusēja atkāpšanās no līguma tiek traktēta kā konstitutīvo subjektīvo tiesību izlietošana (vienlaikus tas ir vienpusējs tiesisks darījums), jo šāds gribas izteikums tieši un nepastarpināti izveido jeb konstituē jaunu tiesisko realitāti, grozot esošās tiesiskās attiecības. Attiecīgi paša adresāta piekrišana šādam gribas izteikumam nav nepieciešama, lai rastos jaunais tiesiskais stāvoklis – tam ir jāsamierinās ar viņa tiesiskajā sfērā notikušajām izmaiņām.¹ Secīgi pēc šāda gribas izteikuma izdarīšanas pēc vispārīgā principa beidz pastāvēt pušu savstarpējie saistību izpildes prasījumi, kas izrietējuši no agrāk pastāvējušā līguma,² neskarot tos prasījumus, kuru realizācija ir iespējama bez spēkā nu vairs jau neesošā līguma (piemēram, pirms pasūtītāja uzteikuma radies uzņēmēja prasījums par līgumsoda samaksu sakarā ar to, ka pasūtītājs kavējis ikmēneša rēķinu apmaksu, vai, piemēram, pasūtītāja prasījums par veiktā neizlietotā avansa atgriešanu u.tml.).

2. Tiesiskās sekas un pasūtītāja tiesiskās attiecības ar uzņēmēju ir atkarīgas no tā, vai vienpusēja atkāpšanās no uzņēmuma līguma ir bijusi tiesiska, proti, pirmkārt, vai šādas tiesības ir bijušas pielīgtas noslēgtajā uzņēmuma līgumā (vai pasūtītājam to atļāva likums) un, otrkārt, vai šāda tiesību izlietošana (procesuālā kārtība) noritējusi atbilstoši noslēgtā līguma un likuma prasībām.

Pēc vispārējā principa vienpusēja atkāpšanās no līguma ir atzīstama par tiesisku Civillikuma 1589. pantā noteiktajos gadījumos, proti, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, kad to zināmos apstākļos atļauj likums vai arī kad tādas tiesības bijušas noteikti pielīgtas. Civillikumā ir atrodami vairāki tieši uzņēmuma līgumam raksturīgi pamati, kas ļauj pasūtītājam atkāpties no līguma.³

Turklāt pēc vispārējā principa vienpusējas atkāpšanās no līguma gadījumā otram līdzējam nav tiesību prasīt no līgumu izbeigušās puses zaudējumu atlīdzību, jo pietrūkst civiltiesiskās atbildības primārā priekšnoteikuma – līdzēja pieļauta līguma pārkāpuma.⁴ Tieši pretēji, uzņēmuma līguma gadījumā pasūtītāja rīcība ir bijusi atļauta (tiesiska), ja atkāpšanās tiesības realizētas atbilstoši likuma (uzņēmuma līguma) prasībām.