Tieši anonīmajam komentētājam AI_Bi ir vāji argumenti. Lai arī neesmu ne Rīgas pašvaldības, ne arī tās izvēlētā AA modeļa piekritējs, Šadinova kunga argumenti šoreiz ir visai pārliecinoši. Vai pareizi (cik nu jurisprudencē tas ir konstatējams) - to rādīs laiks.
Cita starp - AA modelis ar pēcāk slēdzamiem (pārslēdzamiem) līgumiem ar gala patērētājiem neierakstās ne Latvijas, ne arī ES tiesību sistēmā. Ne Saeimai, ne MK, ne arī Rīgas pašvaldībai nav nekādu tiesību lemt par privātpersonu savstarpējo līgumu spēkā esamību, secīgi modelis, kurā pakalpojuma gala saņēmējiem ir jāslēdz ar atkritumu apsaimniekotāju līgums (kura teksts parasti nav apspriežams, bet kuru spēkā esamību Saeima, KP, MK un Rīgas pašvaldība mēģina regulēt), trešajai personai - Latvijas Republikai - postulējot, ka iepriekšējais gala lietotāja līgums ir zaudējis spēku bez tā dalībnieku gribas, ir klājā pretrunā ar līgumu brīvības principu.
Kā tieši, piemēram, Francijas pilsoņa, kurš nav patērētājs, līgums, piemēram, ar CleanR, par atkritumu izvešanu no viņa veikaliņa Rīgā, var zaudēt spēku uz likuma pamata, ja līgumā tas nav tieši paredzēts un līguma slēdzēji vienojušies, ka to līgums ir slēgts pēc Ziemeļkorejas likuma (Civillikuma 19. un 25. pants, Regulas Roma-1 3. pants, pieņemot, ka vismaz šajā daļā līguma teksts bija apspriežams)?