10. Septembris 2019 /NR. 36 (1094)
Viedoklis
Vai Konkurences padome tiešām ir tiesīga ierobežot likumā noteikto pašvaldības rīcības brīvību, ierosinot piemērot pagaidu noregulējumu?
5
Viktors Šadinovs
Praktizējošs jurists un Publiskās un privātās partnerības likuma izstrādes darba grupas vadītāja vietnieks

Rīgas dome šogad lēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu veidotai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Secīgi noslēgtajam līgumam ar Rīgas domi, rīdzinieki tika aicināti pārslēgt atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar jauno operatoru, kurš uzsāks darbu septembrī. Jūlijā ar paziņojumu par iespējamu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dibināšanas līguma pārkāpumu nāca klajā Konkurences padome, ierosinot pārkāpuma lietu pret Rīgas domi un "Getliņi EKO", paredzot, ka, iespējams, varētu noteikt pagaidu noregulējumu par līguma pārslēgšanas iesaldēšanu. Vērtējot notiekošo, rodas daudzi juridiskas dabas jautājumi un neskaidrības, ņemot vērā to, ka koncesijas līgums noslēgts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērojot saskaņošanas procedūru ar visām iesaistītajām pusēm.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
11. Septembris 2019 / 12:26
1
ATBILDĒT
Pamatots, argumentēts raksts! Konkurences padomes klaji prettiesiskā iesaistīšanās atkritumu apsaimniekošanas līgumattiecību kontrolē ir radījusi atkritumu apokalipses draudus pēc šā gada 15.septembra. Attiecīgi, šodien Rīgas domes priekšsēdētājs parakstīja rīkojumu „Par Rīgas domes un tās struktūrvienību darbinieku papildu darba pienākumiem", saskaņā ar kuru no 15.septembra Rīgas domes un saistīto organizāciju amatpersonas un darbinieki atkritumus Rīgas pilsētas teritorijā savāks personīgi un ar privāto transportu nogādās savās dzīvesvietās, kur tos šķiros un realizēs tālākai utilizācijai. Konkurences padome atbalstīja Rīgas pilsētas pašvaldības iniciatīvu, jo nepastāv monopols, ņemot vērā, ka Rīgas domes darbiniekiem veselīgu konkurenci nodrošinās individuālie komersanti - bezpajumtnieki.
ai_bi
10. Septembris 2019 / 09:13
3
ATBILDĒT
Autoram vāji argumenti. Norādītais spriedums SKA-17/2015 tieši apstiprina KP aizdomas par pašvaldību pārkāpumiem konkurences jomā (tikai uzņēmumam un varbūt vēl kādam indivīdam izdevīgu līgumu noslēgšanā). Salīdzināt Rīgu ar Siguldu, neņemot vērā citus kritērijus, kā tikai līguma termiņus, nav korekti.
Normunds Šlitke > ai_bi
11. Septembris 2019 / 09:02
8
ATBILDĒT
Tieši anonīmajam komentētājam AI_Bi ir vāji argumenti. Lai arī neesmu ne Rīgas pašvaldības, ne arī tās izvēlētā AA modeļa piekritējs, Šadinova kunga argumenti šoreiz ir visai pārliecinoši. Vai pareizi (cik nu jurisprudencē tas ir konstatējams) - to rādīs laiks.
Cita starp - AA modelis ar pēcāk slēdzamiem (pārslēdzamiem) līgumiem ar gala patērētājiem neierakstās ne Latvijas, ne arī ES tiesību sistēmā. Ne Saeimai, ne MK, ne arī Rīgas pašvaldībai nav nekādu tiesību lemt par privātpersonu savstarpējo līgumu spēkā esamību, secīgi modelis, kurā pakalpojuma gala saņēmējiem ir jāslēdz ar atkritumu apsaimniekotāju līgums (kura teksts parasti nav apspriežams, bet kuru spēkā esamību Saeima, KP, MK un Rīgas pašvaldība mēģina regulēt), trešajai personai - Latvijas Republikai - postulējot, ka iepriekšējais gala lietotāja līgums ir zaudējis spēku bez tā dalībnieku gribas, ir klājā pretrunā ar līgumu brīvības principu.
Kā tieši, piemēram, Francijas pilsoņa, kurš nav patērētājs, līgums, piemēram, ar CleanR, par atkritumu izvešanu no viņa veikaliņa Rīgā, var zaudēt spēku uz likuma pamata, ja līgumā tas nav tieši paredzēts un līguma slēdzēji vienojušies, ka to līgums ir slēgts pēc Ziemeļkorejas likuma (Civillikuma 19. un 25. pants, Regulas Roma-1 3. pants, pieņemot, ka vismaz šajā daļā līguma teksts bija apspriežams)?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
10. Septembris 2019 /NR. 36 (1094)
Daži jautājumi par uzņēmuma līguma izpratni
LASĪT E-ŽURNĀLU: Nr. 36 (1094)
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
10
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties