10. Septembris 2019 /NR. 36 (1094)
Viedoklis
Par atvasināto un publisko tiesību autonomo subjektu pārvaldes institūciju vēlēšanām
Mg. oec., Mg. sc. ing., Mg. iur.
Normunds Šlitke
Zvērināts advokāts 

Pēdējā laika notikumi liek uzdot jautājumu, vai problēmas ar augstāko amatpersonu ievēlēšanu ir tikai Latvijas Universitātei (turpmāk – LU). Vai tomēr tā ir "bumba ar laika degli" visiem pašpārvaldes publisko tiesību autonomiem subjektiem un visām atvasinātām publiskām personām? Rakstā pausts viedoklis par vēlēšanu procedūrām un to sekām iestādēs, kas neatrodas valsts pārvaldes hierarhiskajā sistēmā, tomēr ir apveltītas ar valsts varu vai arī rīkojas ar nodokļu maksātājiem piekritīgo mantu vai finanšu līdzekļiem.

Gaiss, ūdens, brīvība, demokrātija. Pašsaprotamas lietas, tiesības un brīvības, kas ir nemanāmas, kamēr to ir pietiekami, bet kuru trūkumu uzreiz pamanām un protestējam, ja kaut kas no tā sāk pietrūkt. Jau gandrīz 30 gadus dzīvojam demokrātijā, kas attiecībā uz valsti burtiski nozīmē tautas varu. Demokrātija ar valsts pamatlikumu ir nostiprināta kā valsts pārvaldes forma un pēc 1990. gada 4. maija1 pakāpeniski ir ieviesta valsts pārvaldē de facto. Tāpat demokrātijas principi lielākā vai mazākā mērā ir adaptēti arī ārpus valsts pārvaldes hierarhiskās sistēmas esošajās organizācijās.

Pēc būtības demokrātija ir vairākuma vara2 jeb konfliktu un pretēju interešu risināšanas mehānisms, kur mazākuma interešu aizsardzību jeb vairākuma gribas ierobežojumus nosaka likums, tostarp un galvenokārt – konstitūcija.3 Jebkura demokrātija tāpēc balstās brīvās un godīgās vēlēšanās. Svarīgākie lēmumi demokrātiskā sabiedrībā vai organizācijā parasti tiek pieņemti balsojot un lielākā vai mazākā mērā atspoguļo visu attiecīgās grupas balsstiesīgo vēlētāju vairākuma gribu. Tas, protams, nenozīmē, ka katrs lēmums tiek pieņemts balsojot, kā arī nenozīmē, ka suverēns jebkurā jautājumā pauž savu gribu nepastarpināti. Lai to nodrošinātu, valsts pārvaldē būtu jārīko referendums par katru likumu, jebkuru citu tiesību normu un pat par katru administratīvo aktu, kas nebūtu iespējams pat teorētiski.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties