24. Septembris 2019 /NR. 38 (1096)
Skaidrojumi. Viedokļi
Sejas atpazīšanas tehnoloģijas un Vispārīgā datu aizsardzības regula
Dr. iur.
Irēna Ņesterova
LU Juridiskās fakultātes Juridiskās zinātnes institūta pētniece 

Mākslīgā intelekta attīstība notiek ļoti strauji. Tas pārveido sabiedrību, veicina efektivitāti gandrīz ikvienā dzīves jomā un sniedz būtiskus ieguvumus daudzās nozarēs, tai skaitā ražošanas, veselības aprūpes un transporta. Mākslīgais intelekts turklāt var palīdzēt risināt globālas sabiedrības problēmas. Tajā pašā laikā mākslīgais intelekts rada arī būtiskus izaicinājumus un riskus sabiedrībai. Mākslīgā intelekta ļaunprātīga vai nolaidīga izmantošana var apdraudēt drošību, pamattiesības un demokrātiju. Lai veicinātu uzticamību un nodrošinātu drošu un taisnīgu māk­slīgā intelekta attīstību, Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) tiek izstrādātas ētiskās prasības, kā arī pārskatīts tiesiskais regulējums.

Viena no mākslīgā intelekta tehnoloģijām, kas Eiropā ir radījusi plašas diskusijas, ir sejas atpazīšanas tehnoloģijas, kuru izmantošana gan valsts, gan privātajā sektorā strauji pieaug. ES uzticama mākslīgā intelekta izveides ietvaros plāno izstrādāt jaunu regulējumu, lai noteiktu stingras prasības attiecībā uz šo tehnoloģiju izmantošanu.1 Šīs tehnoloģijas sāk nonākt arī Eiropas datu aizsardzības iestāžu redzeslokā. Augusta vidū Apvienotās Karalistes datu uzraudzības iestāde uzsāka izmeklēšanu par to izmantošanu King’s Cross apgabalā Londonas centrā.2 Neilgi pēc tam Zviedrijas datu aizsardzības iestāde piemēroja pirmo sodu par Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk – Regula)3 pārkāpumu par sejas atpazīšanas tehnoloģiju pret­­tiesisku izmantošanu, lai uzraudzītu skolēnu skolas apmeklējumu.4 Ne tikai Eiropā, bet arī citviet pasaulē tiek diskutēts par šo tehnoloģiju izmantošanas robežām. Šī gada maijā Sanfrancisko kā pirmā no ASV pilsētām aizliedza policijas un valsts iestādēm izmantot sejas atpazīšanas tehnoloģijas, kam drīz vien sekoja arī citas ASV pilsētas.5

Rakstā vispirms tiks aplūkoti sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošanas radītie apdraudējumi, pamatojot nepieciešamību pēc skaidra tiesiskā regulējuma. Mākslīgā intelekta, tai skaitā sejas atpazīšanas tehnoloģiju, regulējuma izstrāde ir jābalsta uz jau spēkā esošajām tiesību normām un prasībām, jo īpaši tām, kas noteiktas Regulā. Raksta turpinājumā tiks aplūkotas tiesību normas, kas noteiktas Regulā, kas jau šobrīd regulē sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošanu.

 

Sejas atpazīšanas tehnoloģiju radītais apdraudējums

Līdz ar mākslīgā intelekta sasniegumiem sejas atpazīšanas tehnoloģijas arvien plašāk sāk izmantot gan valsts, gan privātajā sektorā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties