1. Oktobris 2019 /NR. 39 (1097)
Skaidrojumi. Viedokļi
Procesuālās ekonomijas principa un tiesību uz taisnīgu tiesu mijiedarbība
Dr. iur.
Daina Ose
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras docente 

Attīstoties tehnoloģijām, padarot ikdienas dzīvi daudz straujāku un lēmumu pieņemšanu daudz dinamiskāku, sabiedrības vajadzības pieprasa ātrākus strīda risināšanas procesus un formālisma mazināšanu tiesvedībā. Pēdējo gadu grozījumi Civilprocesa likumā vairumā gadījumu ir vērsti tieši uz šī mērķa sasniegšanu – radīt ātrākus un efektīvākus procesus, ieviešot tiesvedības procesos modernās tehnoloģijas, kā arī paredzot iespējas plašāk izmantot vienkāršotas procedūras. Līdz ar ātrākiem procesiem, maksimāli cenšoties izslēgt liekās procedūras un darbības, likumdevēja uzdevums ir saskatīt tās pieļaujamās robežas, kur procesuālās ekonomijas princips saskaras ar citiem būtiskiem tiesvedības principiem. Šo principu uzdevums ir līdzās procesuālajam ātrumam un efektivitātei noskaidrot iespējamo patiesību civiltiesiskā strīdā, nodrošināt pušu līdztiesību, sacīksti un citus būtiskus civilprocesa institūtus, lai panāktu taisnīgu nolēmumu civiltiesiskajam strīdam.

Procesuālās ekonomijas princips pieder pie vispārējiem tiesvedības principiem, un tā ietekme ir vērojama visu nozaru procesos – gan civilprocesā, gan administratīvajā procesā, gan kriminālprocesā. Šī principa izpausmi raksturojošais elements ir ietverts likuma "Par tiesu varu"1 28. pantā, nosakot, ka tiesnesis izspriež lietu tik ātri, cik vien iespējams, un personai, kas piedalās lietā, jāievēro likuma vai tiesas noteiktie procesuālie termiņi. Pirmšķietami no šāda regulējuma, tulkojot to burtiski, varētu secināt, ka procesuālās ekonomijas princips ir vērsts uz lietas izskatīšanas pabeigšanu saprātīgā termiņā un procesuālo termiņu ievērošanu. Tomēr tā izpausmes kriminālprocesā, administratīvajā procesā un civilprocesā aptver daudz plašāku izpratni par procesuālās ekonomijas principa saturu un procesuālo nozīmi, nekā tas ir normatīvi nostiprināts likumā "Par tiesu varu". Līdz ar to procesuālais ātrums un efektivitāte katrā no nozaru procesiem, tos modernizējot, ir vērtējams atšķirīgi, ņemot vērā katras likumā noregulētās procesuālās darbības lietderību kopsakarā ar katras procesuālās darbības sasniedzamo mērķi.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties