Attīstoties tehnoloģijām, padarot ikdienas dzīvi daudz straujāku un lēmumu pieņemšanu daudz dinamiskāku, sabiedrības vajadzības pieprasa ātrākus strīda risināšanas procesus un formālisma mazināšanu tiesvedībā. Pēdējo gadu grozījumi Civilprocesa likumā vairumā gadījumu ir vērsti tieši uz šī mērķa sasniegšanu – radīt ātrākus un efektīvākus procesus, ieviešot tiesvedības procesos modernās tehnoloģijas, kā arī paredzot iespējas plašāk izmantot vienkāršotas procedūras. Līdz ar ātrākiem procesiem, maksimāli cenšoties izslēgt liekās procedūras un darbības, likumdevēja uzdevums ir saskatīt tās pieļaujamās robežas, kur procesuālās ekonomijas princips saskaras ar citiem būtiskiem tiesvedības principiem. Šo principu uzdevums ir līdzās procesuālajam ātrumam un efektivitātei noskaidrot iespējamo patiesību civiltiesiskā strīdā, nodrošināt pušu līdztiesību, sacīksti un citus būtiskus civilprocesa institūtus, lai panāktu taisnīgu nolēmumu civiltiesiskajam strīdam.
Procesuālās ekonomijas princips pieder pie vispārējiem tiesvedības principiem, un tā ietekme ir vērojama visu nozaru procesos – gan civilprocesā, gan administratīvajā procesā, gan kriminālprocesā. Šī principa izpausmi raksturojošais elements ir ietverts likuma "Par tiesu varu"1 28. pantā, nosakot, ka tiesnesis izspriež lietu tik ātri, cik vien iespējams, un personai, kas piedalās lietā, jāievēro likuma vai tiesas noteiktie procesuālie termiņi. Pirmšķietami no šāda regulējuma, tulkojot to burtiski, varētu secināt, ka procesuālās ekonomijas princips ir vērsts uz lietas izskatīšanas pabeigšanu saprātīgā termiņā un procesuālo termiņu ievērošanu. Tomēr tā izpausmes kriminālprocesā, administratīvajā procesā un civilprocesā aptver daudz plašāku izpratni par procesuālās ekonomijas principa saturu un procesuālo nozīmi, nekā tas ir normatīvi nostiprināts likumā "Par tiesu varu". Līdz ar to procesuālais ātrums un efektivitāte katrā no nozaru procesiem, tos modernizējot, ir vērtējams atšķirīgi, ņemot vērā katras likumā noregulētās procesuālās darbības lietderību kopsakarā ar katras procesuālās darbības sasniedzamo mērķi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.