Dibinoties Latvijas valstij, likumsakarīga bija nepieciešamība pēc nacionālas augstskolas. Savukārt jau kopš izveidošanas 1919. gadā Latvijas Augstskolā (kopš 1923. gada – Latvijas Universitātē) nepārtraukti tika attīstīts arī tiesību zinātņu studiju virziens. Līdz ar to augstākā juridiskā izglītība Latvijā, un konkrēti Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, šogad svin savu simtgadi. Aizvadītā gadsimta gaitā ir piedzīvotas daudzas pārmaiņas gan organizatoriskā, gan satura ziņā, un šajos procesos atspoguļojas arī valsts liktenis.¹

Starpkaru periodā tieslietu studijas notika ar tautsaimniecības virzienu kopīgā fakultātē. Interesanti, ka pirmie trīs jurisprudences mācībspēki bija mazākumtautību juristi – vācbaltieši Augusts Lēbers un Benedikts Frēze, kā arī izcilais ebreju krimināltiesībnieks Pauls Mincs, bet mācības 1919./1920. gadā uzsāka 39 studenti. Vēlāk fakultātē sāka strādāt arī Jānis Čakste, Kārlis Dišlers, Vladimirs Bukovskis un citi mūsdienu juristiem vairāk vai mazāk zināmi tiesībnieki, no absolventu pulka veidojās jauna zinātnieku paaudze.

Padomju okupācijas apstākļos gandrīz pilnībā nomainījās gan mācībspēku sastāvs (lielākā daļa no iepriekšējiem pasniedzējiem devās trimdā vai tika represēti), gan saturs – pielāgojoties padomju tiesību sistēmai. Savukārt, sākoties Atmodai, daudzi Juridiskās fakultātes pasniedzēji aktīvi iesaistījās politiskajos procesos, kā arī veicināja Latvijas tiesiskās sistēmas transformāciju un atgriešanos Rietumeiropas tiesību lokā. Šo procesu ietvaros 20. gadsimta 90. gados atkal notika būtiska mācībspēku sastāva nomaiņa.

Pašlaik Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte ir lielākais juridiskās izglītības centrs Latvijā, kas pamatoti lepojas gan ar savu bagāto vēsturi, gan studentu un mācībspēku sasniegumiem tiesību zinātnē un praksē. Šeit var apgūt bakalaura un maģistra līmeņa tiesību zinātnes programmas, kā arī studēt doktorantūrā. Fakultātes paspārnē darbojas Juridiskās zinātnes institūts, Juridiskās tālākizglītības un profesionālās pilnveides centrs, kā arī Juridiskās prakses un palīdzības centrs. Talantīgu reflektantu piesaistei fakultāte organizē Jauno juristu universitāti.

Ievērojami ir Juridiskās fakultātes mācībspēku sasniegumi zinātniskajā darbā, ko veicina arī fakultātes plašā sadarbība ar citu valstu augstskolām un regulāri rīkotās starptautiskās konferences. Ar šādu pasākumu tiek svinēta arī Juridiskās fakultātes simtgade: 16.–18. oktobrī notiks 7. starptautiskā zinātniskā konference "Tiesību zinātnes uzdevumi, nozīme un nākotne tiesību sistēmās". Tās viesi būs ne vien Latvijas Valsts prezidents Egils Levits un Latvijas tieslietu sistēmas vadošās amatpersonas, bet arī Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs Koens Lenarts (Koen Lenaert), Starptautiskā Privāttiesību unifikācijas institūta (UNIDROIT) ģenerālsekretārs Ignasio Tirado (Ignacio Tirado) un sešu ārvalstu augstskolu juridisko fakultāšu dekāni. Konferences divās sesijās un astoņās sekcijās līdzās Latvijas tiesību zinātniekiem uzstāsies referenti no vairāk nekā 20 valstīm.

Par to, kā simtgades priekšvakarā klājas lielākajai Latvijas juristu kalvei un tiesību zinātnes centram, intervijā "Jurista Vārdam" stāsta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne un asociētā profesore Dr. iur. Anita Rodiņa.