7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā nodrošināt tiesnešu kompetenci Latvijā
Par tiesnešu tālākizglītības mērķiem un izaicinājumiem
Taisnīga tiesa
Solvita Kalniņa-Caune
Latvijas Tiesnešu mācību centra direktore 
Lina Savicka
Latvijas Tiesnešu mācību centra juridisko programmu vadītāja 

Tiesnešu tālākizglītības jautājums ir viens no tiem, kas ik pa laikam tiek minēts konferencēs, juridiskos rakstos, un šī pieminēšana dažreiz rada iespaidu, ka tiesneši nav pietiekami izglītoti. Ir daudz atceltu tiesu nolēmumu, atšķirīga tiesu prakse vai sprieduma rezultāts nav apmierinājis kādu no pusēm vai pat tiesu politikas veidotāju.

Sniegt ieskatu tajā, vai tiesneši mācās, kādi ir tiesnešu tālākizglītības izaicinājumi, vai ar tālākizglītību var novērst visas tiesību un tiesu politikas sistēmas kļūdas un kāda ir bijusi Latvijas Tiesnešu mācību centra (turpmāk – LTMC) un citu institūciju loma tiesnešu un tiesu darbinieku tālākizglītībā, – ir šī raksta mērķis.

 

Tālākizglītībai ir svarīga nozīme tiesnešu darbā

Latvijā ir vairāki normatīvie akti, pamatnostādnes par mūžizglītību, proti, mācīšanos mūža garumā, tādējādi katrā nozarē sabiedrībai ir kādas gaidas attiecībā uz tās profesionālo pilnveidi un tālākizglītību.

Likuma "Par tiesu varu" 89. panta piektā daļa noteic, ka tiesnesim ir pienākums pastāvīgi papildināt savas zināšanas visas tiesneša karjeras laikā. Pretēji tam, ka tas ir noteikts citās juridiskajās profesijās, likums nenosaka, ka mācības ir obligātas, kādam ir jābūt mācību apjomam un kādas tēmas tiesnesim būtu jāapgūst. Vienlaikus likuma 94.1 pantā tiek norādīts uz tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas mērķi, kas ir veicināt tiesneša nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas viņa karjeras laikā, tādējādi uzlabojot tiesneša un tiesas darba kvalitāti. Šīs darba kvalitātes viens no instrumentiem ir Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas veiktā tiesnešu profesionālās darbības kārtējā novērtēšana un ārpuskārtas novērtēšana, kas cita starpā vērtē tiesneša atceltos nolēmumus, apmeklētos tālākizglītības pasākumus, kā arī sniedz vērtējumu tiesnešu prasmju uzlabošanai.

Tiesnešu nepieciešamība izglītoties un tas, kādai šai mācību sistēmai jābūt, minēts vairākos starptautiskos dokumentos, kas nosaka gan vispārējos principus mācību organizēšanā, gan mācību tēmas un mācību metodiku.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties