Pēdējo gadu laikā gan starptautiskas organizācijas, gan valstis arvien biežāk izmanto dažādu veidu sankcijas – mērķētās finanšu sankcijas, civiltiesiskos ierobežojumus, ceļošanas ierobežojumus – kā instrumentu ārpolitisko mērķu sasniegšanai. Sankciju primārais mērķis ir miermīlīgā ceļā novērst starptautisko tiesību pārkāpumus, un šo mērķi sankcijas sasniedz, vai nu piespiežot, vai atturot, vai arī sūtot nepārprotamu vēstījumu par starptautiskās organizācijas vai konkrētas valsts nostāju. Tāpat sankcijas palīdz samazināt riskus, kas starptautiskajai drošībai un arī starptautiskajai uzņēmējdarbības videi varētu rasties nākotnē, ja netiks novērsta atsevišķu subjektu prettiesiska rīcība. Iedarbīgu sankciju piemērs ir organizācijas ISIL/Daesh nespēja samaksāt saviem kaujiniekiem apsolīto algu un iegādāties nepieciešamo materiāltehnisko nodrošinājumu, jo ar sankcijām tika ierobežoti teroristiem pieejamie līdzekļi ieroču un ekipējuma iegādei un uzbrukumu organizēšanai.