Autors šajā rakstā apskatīs jautājumu par ziņu sniegšanu par uzņēmuma patiesā labuma guvējiem un problemātiku saistībā ar kriminālatbildības piemērošanu Krimināllikuma 195.1 panta ietvaros, izvērtējot to Krimināllikuma 11. un 12. panta kontekstā, attiecībā uz uzņēmuma iespēju pārkāpt starptautiskos sankciju sarakstus, nenorādot īstos uzņēmuma patiesā labuma guvējus. 2018. gada 23. augustā publicētajās Moneyval rekomendācijās tika norādītas Latvijas galvenās problēmas un nepilnības šajā jomā. Pamatojoties uz Moneyval ziņojumu, šobrīd tikusi pastiprināta uzņēmumu patieso labuma guvēju noskaidrošana.1 Autors savā rakstā galvenokārt analizēs piemērojamos normatīvos aktus, doktrīnu Krimināllikuma komentāru veidā, kā arī attiecīgo organizāciju starptautiskās rekomendācijas.
Tiesiskais regulējums patiesā labuma guvēja atklāšanai
Moneyval 2018. gada rekomendācijās ir norādījusi, ka viena no galvenajām Latvijas problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanā ir saistīta ar nepietiekamu naudas atmazgāšanas risku apzināšanu, īpaši uzsverot, ka esošā Uzņēmumu reģistra patiesā labuma guvēju informācijas sistēma nedarbojās, kad Moneyval eksperti veica attiecīgo izvērtējumu.2
Ievērojot Moneyval rekomendācijas, Uzņēmumu reģistrs paziņoja, ka, ja līdz 2019. gada augustam uzņēmumi neatklās savus patiesā labuma guvējus, tie tiks izslēgti no Uzņēmumu reģistra.3 Šāda veida paziņojumu Uzņēmumu reģistrs veica caur Valsts ieņēmumu dienesta Elektronisko deklarēšanas sistēmu, uzliekot par pienākumu uzņēmumiem atklāt savus patiesā labuma guvējus nekavējoties.4
Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTFN) 1. panta 5. punktam patiesā labuma guvējs ir fiziska persona, kura ir klienta juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā vai labā, vai interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības, vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz juridiskajām personām – fiziska persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 % no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē. Savukārt attiecībā uz juridiskiem veidojumiem patiesā labuma guvējs būs fiziska persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp, kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks vai pārraudzītājs (pārvaldnieks).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
