Pēdējo gadu laikā starpdisciplinārie pētījumi¹ tiesību zinātnē ir kļuvuši arvien populārāki. Ir pieejamas publikācijas, kurās tiesību zinātnes jautājumi ir analizēti, izmantojot, piemēram, starpdisciplināro pieeju "tiesības un valoda",² "tiesības un literatūra",³ kā arī tiesību ekonomisko analīzi.⁴ Starpdisciplināri pētījumi veikti arī starptautiskajās tirdzniecības tiesībās, it īpaši piemērojot tieši tiesību ekonomisko analīzi.⁵

Šā raksta mērķis ir sniegt īsu ieskatu tiesību ekonomiskās analīzes piemērošanā, pētot un analizējot ANO Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem⁶ (turpmāk – CISG), tādējādi pievēršot uzmanību iespējai veikt starpdisciplinārus pētījumus starptautiskajās tirdzniecības tiesībās. Raksts ir sadalīts četrās daļās. Vispirms autore piedāvā īsu ieskatu tiesību ekonomiskās analīzes pirmsākumos un izskaidro, ko šī starpdisciplinārā pieeja nozīmē. Raksta turpinājumā tiek pamatots, kāpēc tiesību ekonomiskā analīze būtu piemērojama CISG, un tiek minēti iespējamie veidi, kā to varētu darīt. Raksta noslēgumā autore apskata vairākus problēmjautājumus, kas saistīti ar tiesību ekonomiskās analīzes piemērošanu CISG.

Kas ir tiesību ekonomiskā analīze?

Tiek uzskatīts, ka tiesību ekonomiskās analīzes pirmsākumi ir meklējami aizvadītā gadsimta 60. gados un ka būtisku ieguldījumu šīs starpdisciplinārās pieejas attīstībā ir devis Ričards Posners (Richard Posner), 1973. gadā publicējot grāmatu Economic Analysis of Law⁷ (Tiesību ekonomiskā analīze).⁸ Vēl trīs nozīmīgas publikācijas, ar kurām saistāma tiesību ekonomiskās analīzes rašanās, ir The Nature of the Firm,⁹ The Problem of Social Cost¹⁰ (šo publikāciju autors ir Nobela prēmijas laureāts Ronalds Kouzs (Ronald Coase)), kā arī Gvido Kalabresi (Guido Calabresi) raksts Some Thoughts on Risk Distribution and the Law of Torts.¹¹

Literatūrā bieži vien ir atrodami divi nosaukumi šai starpdisciplinārajai pieejai – "tiesību ekonomiskā analīze" un "tiesības un ekonomika" (Law and Economics). Līdz ar to ir svarīgi saprast, vai un kāda ir atšķirība starp šiem jēdzieniem. Džefrijs Millers (Geoffrey Miller) norāda, ka šīs ir atšķirīgas starpdisciplināras pieejas. Proti, tiesības un ekonomika nozīmē "vienlīdzīgu partnerību starp abām disciplīnām", bet tiesību ekonomiskā analīze ir "ekonomiskās analīzes piemērošana tiesību normām un institūcijām".¹² Citos avotos šie termini tiek lietoti kā sinonīmi. Piemēram, Roberta Kūtera (Robert Cooter) un Tomasa Ulena (Thomas Ulen) publicētās grāmatas nosaukums ir Law & Economics (Tiesības un ekonomika), taču viena no pirmajām apakšnodaļām ir nosaukta What Is the Economic Analysis of Law? (Kas ir tiesību ekonomiskā analīze?).¹³ Līdz ar to secināms, ka nav viennozīmīgas atbildes uz jautājumu, vai un kāda ir atšķirība starp abiem jēdzieniem.