28. Janvāris 2020 /NR. 4 (1114)
Viedoklis
Temīda nav akla jeb labas ticības princips civiltiesiskajā apritē
4
Aigars Strupišs
Senators, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs 

Pērnā gada nogalē spriedumā lietā Nr. SKC-259/2019 Senāts paplašinātā sastāvā norādīja, ka apelācijas instances tiesai, konstatējot apstākļus, kas varētu būt par pamatu Civillikuma 1. panta piemērošanai, ir pienākums pārliecināties, vai likumā paredzēto tiesību prasīt kopīpašuma izbeigšanu prasītāja izlieto labā ticībā, respektējot pārējo kopīpašnieku pamatotās intereses, un attiecīgi lemt par prasības apmierināšanu vai ...

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2021.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Normunds Šlitke
28. Janvāris 2020 / 09:50
41
ATBILDĒT
Citējot Satversmes tiesas priekšsēdētajas vietnieci profesori Sanitu Osipovu, “kamēr tiesneši taisa spriedumus sabiedrības un konkrēta cilvēka tiesību interesēs, savos spriedumos izmantojot tiesību sistēmā pastāvošas vērtības un principus, nevis veic zinātniskus eksperimentus vai pierāda savu taisnību ar spriedumiem, tikmēr mēs runājam par tiesisku valsti, kurā tiek nodrošināta konstitucionalitāte un pamattiesības” . Un otrādi – tiesām taisot spriedumus, kas neatbilst juridiskajai metodei, likumam un judikatūrai, savu lomu zaudē tautas leģitimētais likumdevējs – parlaments, kur par “īsto likumdevēju” kļūst šim pienākumam neleģitimētais tiesnesis, tā apdraudot tautas suverēno varu lemt par noteiktas vērtības politiski aizstāvošu likumdevēju.
Šādos gadījumos tiesneši, bieži vien pat paši to pat neapzinoties, savos nolēmumos aizstāv nevis tās vērtības, kuras likumdevējs atbilstošā procedūrā ir iestrādājis likumos, bet pašu tiesnešu vērtības jeb dzīvē gūtās atziņas par labo un slikto, kur pārprasta taisnīguma vārdā tiesneši ir gatavi spert tādus soļus, kuru sekas tiesību zinātnē jau apzīmē ar spilgtiem epitetiem "oligarhiskā tiesnešu valsts", "tiesnešu tirānija" un "juristu anarhija". Šādā sabiedrībā tiesības vairs neizriet no likuma, bet ir tas, ko augstākās tiesu instances ir atzinušas par tiesībām – līdz nākamajām tiesu prakses izmaiņām.
Likumdevējs, liedzot Augstākajai tiesai likumdošanas iniciatīvu, bija vieds, jo tas būtu bijis klajš interešu konflikts. Pilnīgi pietiek ar jau aplinkus jeb likumu apejot iesniegtajiem priekšlikumiem, piemēram, ka pat Satversmes tiesas vai Eiropas Savienības tiesas tiesnesim, lai kļūtu par Augstākās tiesas tiesnesi, vajag attiecīgā departamenta akceptu.
Tāpēc tiesas blakus lēmums, ar kuru Valsts prezidents un Ministru kabinets tiek aicināti nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvu, vērtējams kā rīcība, kas ir vērsta uz liekuma apiešanu.
Savukārt Senāta blakus lēmuma, kurā likumdevējs tiek aicināts grozīt tiesību normas nosūtīšana Saeimai ir vērtējams kā Latvijas Republikas Satversmes 65. panta tīšs pārkāpums. Satversmes tiesa, skaidrojot Satversmes 65. panta jēgu (skat., Satversmes tiesas 2008.gada 16.decembra sprieduma lietā Nr.2008-09-0106 6.2 punktu), ir norādījusi, ka ar likumdošanas iniciatīvu saprot priekšlikuma par likuma izdošanu, grozīšanu vai atcelšanu iesniegšanu Saeimā. Iesniegt šādu iniciatīvu var tikai tie subjekti, kuriem šādas tiesības piešķir Satversme.
Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta arī tiesām. Secināms, ka Senāts, iesniedzot tieši Saeimā, nevis, piemēram, adresējot visiem Saeimas deputātiem, priekšlikumu par likuma grozīšanu, lai arī nekonkrētu, faktiski ir nācis klajā ar likumdošanas iniciatīvu.
Seskis
28. Janvāris 2020 / 09:08
1
ATBILDĒT
Ir viena maza niansīte - Civillikuma 1.pants ne vienmēr ir attiecināms uz kopīpašumu. Piemēram, gadījums, kad uz kopīpašumā esoša zemes gabala atrodas trīs daudzdzīvokļu mājas, kas sadalītas dzīvokļu īpašumos. Divu lielāko dzīvojamo māju iedzīvotāji mazāko māju nolēmuši iznīcībai, tāpēc vienmēr ar 51% balsu vairākumu izmanto veto tiesības, lai bloķētu jebkādus būvdarbus mazākajā dzīvojamā mājā. Proti, mazākās dzīvojamās mājas iedzīvotāji var veikt nepieciešamos izlabojumus mājai, bet jebkura tālāka pārbūve, jauna jumta uzklāšana, fasādes siltināšana, atsevišķu dzīvokļu sastāvā esošo koplietošanas elementu, piemēram, radiatoru nomaiņa nav iespējama, jo divu lielāko dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku vairākums veido 51% balsu, un viņu lēmums Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta pirmās daļas izpratnē ir saistošs mazākās mājas iedzīvotājiem. Protams, Dzīvokļa īpašuma likums nav Civillikums un dzīvokļa īpašuma tiesības nav kopīpašuma tiesības Civillikuma izpratnē, tomēr uz kopīpašumā esošo daļu attiecināms Civillikuma 1067. —1072.pants. Civillikuma 1068.panta pirmās daļas noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl Dzīvokļa īpašuma likuma 17.panta sestajā, septītajā un devītajā daļā nav noteikts citādi. Divu lielāko māju iedzīvotāji nerīkojas labā ticībā, jo ignorē mazākās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku tiesiskās intereses, tomēr kopīpašnieku vairākuma gribai ir dodama priekšroka, salīdzinājumā ar Civillikuma 1.pantu. No otras puses, ir gadījumi, kad atsevišķs kopīpašnieks nerīkojas labā ticībā, un izmanto veto tiesības, lai pārējie nevarētu veikt mājas pārbūvi (personiskas antipātijas, vēlme iedzīvoties u.t.t.), tomēr neko viņam nevar izdarīt, jo Civillikuma 1068. panta otrā daļa paredz tādas tiesības. Attiecīgi, kopīpašuma sadales gadījumā tiesai jāņem vērā kopīpašuma priekšmeta īpašības un lietas apstākļi, savukārt labas ticības princips nav būtisks. Piemēram, Rīgas vēsturiskajā centrā kopīpašnieki var miljonreiz labā ticībā vienoties par kopīpašuma sadalīšanu reālās daļās, bet, ja teritorijas plānojums to neatļauj, tiesai būs jālemj par citu kopīpašuma sadales veidu, pat ja tas atbildīs vismelnākā kopīpašnieka vistumšākajiem, nelabticīgākajiem mērķiem.
Normunds Šlitke
28. Janvāris 2020 / 01:15
34
ATBILDĒT
Kā jau norādīju savā rakstā "Aizsākot publisku diskusiju saistībā ar Senāta nolēmumiem lietā Nr. SKC-259/2019 (C04169414)", šos nolēmumus uzskatu par absolūti nepieņemamiem tiesiskā valstī - gan būtisko procesuālo pārkāpumu, gan materiālo normu aplamas interpretācijas dēļ.
Nedomāju ka jēdzienam taisnīga tiesa atbilst jaunu "pierādījumu" pievienošana lietas materiāliem kasācijas instancē, referējošās tiesneses sarakste ar "labajiem atbildētājiem", jaunu "pierādījumu" pieņemšana no kasatores iespējamajiem mantiniekiem un to pievienošana lietas materiāliem.
Tāpat nedomāju, ka šo lietu drīkstēja skatīt rakstveida procesā, jo sevišķi, ja tiek veikta šo jauno "pierādījumu" pārbaude.
Ja lieta tiktu skatīta tiesas sēdē, apgalvojums, ka kopīpašnieku stapā
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties