Senāta Civillietu departamenta spriedums

Lietā SKC-259 / 2019. gada 17. decembrī

Senāts šādā paplašinātā sastāvā: senatore referente Anda Briede, senatore Vanda Cīrule, senatore Anita Čerņavska, senatore Ināra Garda, senatore Ļubova Kušnire, senators Valerijs Maksimovs, senators Normunds Salenieks, senatore Marika Senkāne, senators Aigars Strupišs, rakstveida procesā izskatīja civillietu sakarā ar [pers. A] (mantojuma masas) kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018. gada 21. februāra spriedumu AS "Latzemes aktīvi" prasībā pret [pers. B], [pers. C], [pers. A], [pers. D], [pers. E], [pers. F] un [pers. G] ar trešo personu [pers. H] par kopīpašuma izbeigšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Maksātnespējīgās AS "Reversed" (tiesvedības laikā nosaukums mainīts uz AS "Latzemes nekustamie īpašumi", pēc tam uz AS "Latzemes aktīvi") vārdā zvērināta advokāte Arta Snipe saskaņā ar administratores Elīnas Dupates izdotu pilnvaru 2014. gada 3. martā cēlusi tiesā prasību pret [pers. B], [pers. C], [pers. A], [pers. D], [pers. E], [pers. F] un [pers. G] ar trešo personu (hipotekāro kreditori) [pers. H] par kopīpašuma izbeigšanu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja un atbildētāji ir nekustamā īpašuma [adrese], kas sastāv no zemesgabala 1387 m² platībā un namīpašuma – divām dzīvojamām ēkām un četrām palīgēkām, kopīpašnieki: prasītājai pieder 1/90 domājamā daļa no kopīpašuma, bet atbildētājiem attiecīgi: [pers. B] – 1/9, [pers. C] – 1/9, [pers. A] – 1/6, [pers. D] – 1/18, [pers. E] – 1/18, [pers. F] – 1/9, bet [pers. G] – 17/45 domājamās daļas.

Tā kā prasītāja nevēlas palikt kopīpašumā ar atbildētājiem un nav panākta vienošanās par kopīpašuma sadales (izbeigšanas) veidu, prasītāja lūdz dalīt nekustamo īpašumu (izbeigt kopīpašumu) atbilstoši Civillikuma 1075. pantam (pēc tiesas ieskata).

[2] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016. gada 22. septembra spriedumu prasība noraidīta.

[3] Izskatījusi lietu sakarā ar prasītājas apelācijas sūdzību, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2018. gada 21. februārī nospriedusi prasību apmierināt: 1) izbeigt kopīpašumu uz nekustamo īpašumu [adrese], kopīpašumu pārdodot izsolē un ieņemto naudu izdalot kopīpašnieku starpā proporcionāli katram piederošo domājamo daļu apmēram, ņemot vērā hipotekāros prasījumus; 2) piedzīt no atbildētājiem AS "Latzemes aktīvi" labā valsts nodevu 21,44 EUR un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 42,85 EUR no katra, bet valsts ienākumos – tiesas izdevumus 34,32 EUR no katra.

Spriedumā norādīts tālāk minētais pamatojums.

[3.1] Īpašuma tiesības, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība (Civillikuma 1067. panta pirmā daļa).

Lietā nodibināts un nav strīda, ka prasītājai un atbildētājiem kopīpašumā pieder nekustamais īpašums [adrese].

No savstarpējo attiecību viedokļa katra kopīpašnieka tiesiskā vara pār lietu uzskatāma par aprobežotu visā tās apjomā (Grūtups A., Kalniņš E. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 250. lpp.). Līdz ar to, lai izslēgtu kopīpašuma tiesību kā aprobežojumu, kopīpašniekam paredzētas sevišķas tiesības – prasīt kopīpašuma dalīšanu. Nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim; turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu (Civillikuma 1074. pants).

Konkrētajā gadījumā nav konstatēti tādi apstākļi, kas liecinātu par nekustamā īpašuma dalīšanas ierobežojumiem, un kopīpašuma nodibināšanas noteikumi neaizliedz tā dalīšanu.

[3.2] Kaut arī prasībā lūgts dalīt nekustamo īpašumu (izbeigt kopīpašumu) atbilstoši Civillikuma 1075. pantam (pēc tiesas ieskata), nenorādot konkrētu kopīpašuma dalīšanas veidu, tiesvedības laikā prasītāja precizēja, ka vēlas kopīpašumu izbeigt, to pārdodot izsolē. Prasītājas hipotekārā kreditore [pers. H] piekrita šādai kopīpašuma izbeigšanai. Tāpat arī atbildētājs [pers. G] neiebilda kopīpašuma izbeigšanai, pārdodot īpašumu izsolē, savukārt pārējie atbildētāji nepiekrita strīdus nekustamā īpašuma pārdošanai izsolē un kopīpašuma izbeigšanai vispār.

Nekustamā īpašuma kopīpašnieka tiesība prasīt kopīpašuma reālu sadalīšanu saskaņā ar Civillikuma 1075. pantu ir kopīpašnieka lietu tiesība, un to nevar aizkavēt cits kopīpašnieks (sk. Augstākās tiesas Senāta 2011. gada 12. janvāra spriedumu lietā Nr. SKC-15/2011 (C20216406); Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojuma "Kopīpašums", 2011, 29. lpp., secinājumu 1.1. punktu). Tādēļ nav šaubu par prasītājas tiesībām prasīt kopīpašuma dalīšanu (izbeigšanu), neskatoties uz to, ka lietas materiāliem faktiski atbilstoši ir atbildētājas [pers. A] izteiktie apsvērumi par apstākļiem, kādos prasītāja iegādājās īpašumu un šādas rīcības iespējamiem patiesajiem iemesliem. Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģijai ir pienākums pēc sava ieskata noteikt vienīgi kopīpašuma izbeigšanas veidu.

[3.3] Atbilstoši minētajā tiesu prakses apkopojumā norādītajam, ja kopīpašnieki nav vienojušies par reālu kopīpašuma sadalīšanas veidu, tiesa var izvēlēties jebkuru no Civillikuma 1075. pantā paredzētajiem. Sadalīšanas veidu, spriežot pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem (Civillikuma 5. pants), tiesa izvēlas, izvērtējot kopīpašnieku savstarpējās attiecības, dalījuma iespējamību un konkrēto situāciju, kā arī izvērtējot dalāmā objekta saimniecisko nozīmi, tā īpašības un kopīpašnieku interešu pamatotību.