Ik pa laikam uzvirmo diskusijas par Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas apvienošanu. Ne tikai pēdējā pusgadā, bet jau krietni agrāk, arī Saeimas priekšvēlēšanu gaisotnē, kad izskanēja pat priekšlikumi samazināt ministriju skaitu uz pusi. Šī tēma saistīta ar nepieciešamību efektivizēt valsts pārvaldi.

Ja pašvaldību skaitu plāno samazināt par trešdaļu un jau ir notikusi Latvijas tiesu apvienošana, iespējams, nākotnē apvienos arī ministrijas. Tādā gadījumā Ministru kabineta varianti iespējami visdažādākie.

Ja patiešām tā notiks, izmaiņas droši vien neskartu Ārlietu ministriju un Finanšu ministriju, jo tām deleģētās funkcijas ir sarežģīti pievienot citām ministrijām. Kaut gan Finanšu ministrijai varētu pievienot, piemēram, Ekonomikas ministriju. Bet slejas ietvaros – par citu iespējamo variantu.

Kopīgas funkcijas ar atšķirīgiem darbības virzieniem ir Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai. Aizsardzības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kuras pamatuzdevums ir savlaicīgi prognozēt un novērst valsts militāro apdraudējumu. Aizsardzības ministrija izstrādā un īsteno valsts aizsardzības politiku un plāno aizsardzībai nepieciešamos līdzekļus. Savukārt Iekšlietu ministrija rūpējas par noziedzības apkarošanu, sabiedriskās kārtības, personas tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanu, valsts robežas drošību, ugunsdzēsības, glābšanas dienestiem, iedzīvotāju uzskaiti un dokumentēšanu. Abām ministrijām kopīga ir ārējā un iekšējā drošība, tāpēc varētu būt Aizsardzības un iekšlietu ministrija.

Saskaņotas darbības tiesiskuma un labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veidošanā varētu veikt apvienotā Tieslietu un ekonomikas ministrija. Tieslietu ministrijas, kas ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu, tiesību sistēmas politikas, tiesu sistēmas un tiesu administrēšanas nozarē, apvienošana ar Ekonomikas ministriju, kas izstrādā un īsteno tautsaimniecības struktūrpolitiku, enerģētikas politiku, uzņēmējdarbības attīstības politiku un investīciju politiku, nāktu par labu valsts attīstībai, jo tiesiska vide ir būtisks priekšnosacījums uzņēmējdarbībai. Pieeja tiesai, ātrs un kvalitatīvs process, caurskatāmas publisko iepirkumu procedūras ir elementi, kas nepieciešami uzņēmējiem un investoriem. Tāpēc visus šos svarīgos uzdevumus varētu uzticēt Tieslietu un ekonomikas ministrijai.

Ja nolemtu apvienot ministrijas, iespējamais modelis varētu būt: Izglītības, zinātnes un kultūras ministrija; Veselības un labklājības ministrija; Satiksmes, reģionālās attīstības un vides ministrija. Zemkopības ministrijas funkcijām vajadzētu pievienot papildu darbības virzienu, lai attīstītu Latvijai piemērotu ražošanu. Varētu būt Zemkopības un rūpniecības ministrija.

Pēc šāda modeļa valdības sastāvā būtu Ministru prezidents un astoņi ministri. Pašlaik Ministru kabinetu veido premjers un trīspadsmit ministri. Ja ministriju skaitu samazinātu turpat par trešdaļu, tas nenozīmētu, ka tikpat lielā mērā ietaupītos finanšu līdzekļi. Tomēr ievērojami saruktu administratīvie un pārvaldes izdevumi. Iespējami precīzi aprēķini, bet tiktu ietaupīta liela valsts budžeta nauda.

Tomēr ministriju apvienošana noteikti nevar notikt priekšvēlēšanu vai partiju nesaskaņu gaisotnē. Ministriju apvienošanās gadījumā jābūt izstrādātai stratēģijai, kas virzīta uz labāku valsts pārvaldi un ekonomikas attīstību. Medicīnai, aizsardzībai, izglītībai, sociālajai apdrošināšanai nākotnē būs nepieciešami arvien lielāki līdzekļi. Būtiski ir ne tikai iekasēt pēc iespējas vairāk, bet arī ietaupīt, kur tas iespējams. Ja nolemtu apvienot ministrijas, iespējams, "atrastos" miljoni.