2018. gada 20. decembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva Nr. 2018/1972 (turpmāk – Direktīva). Tās ieviestie nosacījumi saukti arī par elektronisko sakaru kodu. Līdz ar Direktīvu spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 2018/1971, ar kuru tika izveidota Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde (BEREC) un tās atbalsta birojs (BEREC birojs) (turpmāk – Regula). Lai gan abi normatīvie akti jau ir stājušies spēkā, to nosacījumu ieviešana joprojām notiek un atsevišķos gadījumos turpināsies līdz pat 2025. gadam. Tomēr lielākajai daļai prasību jābūt ieviestām jau līdz 2020. gada beigām.

Ņemot vērā, ka Direktīvas un Regulas transponēšanas termiņš vēl nav beidzies, līdz galam nav zināms, kā dalībvalstu līmenī izskatīsies jaunās prasības. Tomēr pēc minēto aktu nosacījumiem jau var prognozēt, kādas pārmaiņas sagaida elektronisko sakaru nozari. Jānorāda, ka Direktīva galvenokārt paredzēta, lai pielāgotu elektronisko sakaru pakalpojumu nozari inovācijām un pēdējo gadu tehnoloģiju attīstībai. Savukārt Regula sakārto jautājumu par regulējošo iestādi Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līmenī.

Ko sola Direktīva

Viens no primārajiem dokumenta mērķiem ir sagatavot nozari 5G un citu nākamo paaudžu tīklu ienākšanai ES tirgū. Tomēr aktam ir arī citi uzdevumi, proti, nodrošināt nopietnāku patērētāju aizsardzību elektronisko sakaru nozarē, kā arī labākus konkurences nosacījumus visiem tirgus dalībniekiem sakarā ar jauno tehnoloģiju attīstību.

Patērētāju aizsardzība

Direktīva ievieš vairākas jaunas, harmonizētas prasības attiecībā uz patērētāju aizsardzību.