21. Aprīlis 2020 /NR. 16 (1126)
Informācija
Likumdošanas darbs Saeimā ārkārtas apstākļos
SATURA RĀDĪTĀJS

Kopš vīrusa pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas izsludināšanas, par ko Ministru kabinets lēma 12. martā, gan valdībā, gan parlamentā norit nepārtraukts normatīvo aktu jaunrades process ar mērķi pielāgot valsts institūciju darbību un pilsoņu rīcību tam, lai pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk pārvarētu krīzi.1 Liela daļa ar ārkārtējo situāciju saistīto Saeimā izskatāmo likumprojektu ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas kompetencē, tai skaitā komisija izskatījusi jau pieņemtos grozījumus likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, likumu "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību"2 u.c. "Jurista Vārds" izjautāja šīs Saeimas komisijas priekšsēdētāju un Nacionālās drošības padomes locekli deputātu Juri Rancānu – par to, kā norit darbs Saeimā šajos ārkārtējos ap­stākļos, cik daudz likumprojektu sakarā ar krīzi vēl plānots izskatīt, kā krīzes laika likumdošana ietekmē cilvēktiesības utt.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns
"Jurista Vārdam"

Cik veiksmīgi Saeima tiek galā ar likumdošanu ārkārtējos apstākļos? Vai parlaments spēj pietiekami ātri pieņemt nepieciešamos likumus?

Kopš šī gada marta sākuma situācija saistībā ar Covid-19 pasaulē un Latvijā mainījusies ļoti strauji. Neviena valsts tik straujām pārmaiņām nebija īsti gatava. Faktiski tas bija pārbaudījums reālos ap­stākļos valdību un parlamentu spējai adekvāti un savlaicīgi reaģēt uz notiekošajām pārmaiņām. Manuprāt, pēdējā mēneša laikā gan valdības, gan parlamenta darbs ir bijis ļoti operatīvs. Sākoties ārkārtas situācijai, visu frakciju deputāti izrādīja lielu atsaucību, vajadzības gadījumā bija gatavi strādāt arī brīvdienās. Pretēji izskanējušajām bažām parlaments samērā ātri pielāgojās situācijai un pārgāja uz darbu attālinātā režīmā. Līdzšinējā prakse rāda, ka attālinātais režīms nav bijis šķērslis ātrai un efektīvai likumu pieņemšanai, es pat teiktu, ka darbs ir bijis daudz konstruktīvāks. Krīzes situācijā deputāti vairāk apzinās kopējos mērķus, tāpēc ir mazinājusies nekonstruktīva retorika, savstarpējā kritika un strīdi par dažādām detaļām.

Sākoties ārkārtējai situācijai, izskanēja bažas par parlamenta darba spējām un radās priekšlikums atjaunot valdības tiesības pieņemt noteikumus ar likuma spēku (bijušais Satversmes 81. pants). Vai saredzat tādu nepieciešamību?

Bažas par parlamenta darba spējām un likumdošanas procesa operativitāti dzīvē nav apstiprinājušās, tāpēc šobrīd es neredzu nekādu nepieciešamību atjaunot Satversmes 81. pantu.

Šobrīd jūsu vadītā komisija jau ir virzījusi vairākus likumus krīzes risināšanai, kuri no tiem jums pašam šķiet būtiskākie?

Komisijā ir notikušas vairākas attālinātās sēdes, izmantojot webex platformu. Sēdēs tika skatīti gan grozījumi sakarā ar valdības rīkojumu par ārkārtas stāvokli, gan arī likumprojekti, piemēram, likums "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību" un grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Vai ir bijuši steigas diktēti lēmumi, par kuriem jau tagad skaidrs, ka tie nav veiksmīgi un būs drīzumā jāgroza? Kā vērtējat likumu kvalitātes līmeni, strādājot šādos apstākļos?

Ārkārtas situācijās ir nepieciešams darboties atbilstoši mainīgās situācijas ritmam un reaģēt savlaicīgi, tāpēc praktiski katram likumprojektam, kurš bija nodots komisijai, tika prasīta steidzamība, un tie Saeimā tika pieņemti divos lasījumos. Runājot par šādi pieņemtu likumu saturisko un juridisko kvalitāti, gribu teikt, ka uz sēdi tika aicināti un uzklausīti attiecīgo jomu speciālisti, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija un Saeimas Juridiskais birojs, tāpēc var teikt, ka kvalitātes prasības tika nodrošinātas. Protams, ilgākā laika periodā varbūt arī parādīsies situācijas, kas liecinās par grozījumu nepieciešamību, tomēr līdz šim nekādu indikāciju par to, ka kaut kas būtu pieņemts galīgi šķērsām un steidzami jālabo, nav.

Cik daudz likumu vēl, jūsuprāt, būs jāpieņem ārkārtējās situācijas noregulēšanai un ar kādiem likumprojektiem šobrīd strādā jūsu vadītā komisija?

To, cik daudz un kādi likumprojekti būs jāpieņem saistībā ar ārkārtas situāciju, nevar prognozēt neviens, tomēr komisija ir gatava reaģēt uz jauniem izaicinājumiem un nepieciešamos likumprojektus izskatīt. Šobrīd komisija uzmanīgi seko līdzi aktuālajai situācijai un veic parlamentārās kontroles funkcijas pār grozījumiem valdības izdotajā rīkojumā par ārkārtas situāciju. Komisija vērtē dažādu ierobežojumu, tai skaitā cilvēktiesību ierobežojumu, pamatotību un atbilstību situācijai un gatavo attiecīgo Saeimas lēmuma projektu, ar kuru šie grozījumi tiek leģitimēti. Grozījumu valdības ārkārtas stāvokļa rīkojumā, kā mēs redzam, ir ļoti daudz, praktiski katru nedēļu un katrā valdības sēdē tiek pieņemti arvien jauni lēmumi par šī rīkojuma papildināšanu. Tas saistās ar to, ka, mainīgajā situācijā uzreiz visu aptvert nav iespējams, jo informācija par to vai citu nozari un ietekmi uz to "neienāk" uzreiz.

Visā pasaulē izskan bažas, ka, apkarojot epidēmiju, valstis pārmērīgi iejaucas cilvēktiesībās. Vai Latvijā pastāv šāds neproporcionālas iejaukšanās risks? Vai rēķināties, ka varētu būt kādas sūdzības Satversmes tiesai?

Jautājums par iejaukšanos cilvēktiesībās ar dažādiem ierobežojumiem pandēmijas laikā faktiski ir parlamentārās kontroles jautājums. Satversme nosaka, ka cilvēktiesības var ierobežot sabiedrības drošības interešu vārdā. Šajā jautājumā es gribētu atzīmēt vairākas lietas. Pirmkārt, valdība un Saeima šo ierobežojumu politiku nenosaka "uz savu galvu" un necenšas būt gudrāka par attiecīgo jomu speciālistiem, infektologiem, epidemiologiem. Būtībā visa ierobežojumu politika balstās tieši uz viņu rekomendācijām un atzinumiem. Otrkārt, valdība un Saeima ļoti labi apzinās, ko šie ierobežojumi nozīmē ekonomikai, tāpēc visa šī politika ir uzmanīgi apsvērta un sabalansēta. Kas attiecas uz cilvēku izsekošanu, tajā skaitā izmantojot modernās tehnoloģijas un mobilo sakaru operatoru iespējas, es gribētu visus nomierināt – bez objektīvas vajadzības neviens netiks izsekots, tam nav ne vēlmes, ne resursu, ne arī tas būtu racionāli. Mums šajā ziņā ir ļoti stingrs regulējums par datu aizsardzību, kurš ārkārtas situācijā tiek mainīts ļoti minimāli un arī tad tikai ar garām un karstām diskusijām valdībā.

Šobrīd ir būtiski palielināti administratīvie sodi par epidemioloģiskās drošības un ārkārtējās situācijas noteikumu pārkāpumiem. Kādi bija sodu palielināšanas mērķi un vai tie, jūsuprāt, tiks šādā veidā sasniegti?

Administratīvo sodu palielināšanas mērķis bija panākt lielāku atturēšanas efektu, lai cilvēki patiešām ievērotu epidemioloģiskās drošības prasības. Es domāju, laiks rādīs, vai šo mērķi būs izdevies sasniegt.

Jautājums, kas it kā nav tieši saistīts ar pandēmiju, bet var no tās izrietēt. Šī gada 1. jūlijā Administratīvo pārkāpumu kodeksa vietā būtu jāstājas jaunam likumam un sodu "decentralizācijai". Jūsuprāt – vai tas notiks, vai arī reformas termiņi atkal tiks pārcelti?

Par to, vai šī gada 1. jūlijā stāsies spēkā Administratīvās atbildības likums, vai arī tā spēkā stāšanās laiku nāksies pagarināt, šobrīd ir grūti spriest. Saeima darbojas ārkārtas režīmā un laiku rezervē tikai pašiem svarīgākajiem likumprojektiem, kuri saistīti ar Covid-19 uzliesmojumu un tā radīto seku pārvarēšanu. Ja ārkārtas situācija tiks atcelta maijā, iespējams, Administratīvās atbildības likums stāsies spēkā paredzētajā termiņā.


RAKSTA ATSAUCES /

1.  Skat., piem.: Likumdošanas process pandēmijas draudu novēršanai. Jurista Vārds, 07.04.2020., Nr. 14 (1124), 6.–8.lpp.

2.   Plašāk skat.: Likuma "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību" komentāri. Jurista Vārds, 14.04.2020., Nr. 15 (1125), 15.–27.lpp.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Likumdošanas darbs Saeimā ārkārtas apstākļos. Jurista Vārds, 21.04.2020., Nr. 16 (1126), 5., 25.lpp.
patīk
drukāt
VISI RAKSTI 21. Aprīlis 2020 /NR. 16 (1126)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties