Ticību taisnīgumam grauj tiesiskais nihilisms, tiesību formāla piemērošana, tiesību apiešana un ļaunprātīga izmantošana.¹ Dažādās sabiedrībās pastāv dažādi tiesiskās apziņas līmeņi, un situāciju ietekmē gan vēsturiskās un kultūras tradīcijas, gan politiskā un ekonomiskā situācija, valsts iestāžu un jo īpaši tiesībaizsardzības iestāžu darba kvalitāte utt. Negatīvi tiesisko apziņu vienmēr ietekmē dažādas krīzes, karš, lielas sociālas pārmaiņas u.tml. Latvija diemžēl ir piedzīvojusi daudzus šādus kritiskus periodus un notikumus, un katrs no tiem ir atstājis pēdas sabiedrības tiesiskajā apziņā, lielākoties negatīvas: dažādas finanšu afēras, banku krīzes, arī 2008. gada ekonomiskā krīze u.c.

Ērihs Marija Remarks ir atzinis, ka nauda nedara laimīgu, bet tā ārkārtīgi nomierina. Bet ja naudu tiesiski nozog? Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tiesisko nihilismu sabiedrībā veicināja tā dēvētie G-24 kredīti, kurus tikai daļēji novirzīja paredzētajiem mērķiem. Tolaik Latvijai bija vajadzīgi G-24 valstu un Pasaules Bankas kredīti. Ņemot vērā, ka Latvija bija izpildījusi Starptautiskā Valūtas fonda attiecīgus noteikumus, kredīti tika arī piešķirti. Tā bija liela nauda – vairāk nekā septiņdesmit miljoni dolāru.

Vēlāk kā milzīgs trieciens sekoja "Bankas Baltija" krahs, ko izjuta daudzi pieviltie naudas ieguldītāji. Bija arī vairāki citi satricinājumi. Ikviens Latvijas iedzīvotājs uz ilgu laiku ir saistīts ar bijušo "Parex" banku, kurā ir ieguldīta visu nodokļu maksātāju nauda. Kad radās problēmas ar "Snoras" banku, atklājās, ka līdzīgā situācijā ir arī "Latvijas Krājbanka". Mediji jau iepriekš ziņoja par īpašnieka nelegālajām finanšu darbībām un pret viņu ierosinātajām krimināllietām. Fakts, ka viņš varēja nopirkt banku, apliecina, ka uzraudzības sistēma nefunkcionēja. Pēc problēmām ar "Parex" banku vainīgo nebija un nekas nesekoja. Notikumi ar "Parex" banku un "Latvijas Krājbanku" norāda uz amatpersonu bezdarbību. Aizbildināšanās, ka likumdošana neļauj aizkavēt naudas aizplūšanu no kontiem pēdējā brīdī, neiztur kritiku. Pēc vairāku banku bankrota vainīgo nav, jo nepastāv politiskā un profesionālā atbildība.

Šobrīd vēl pāragri spriest, cik daudz tiesisko apziņu ietekmēs Covid-19 ārkārtējā situācija un pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze, bet ir skaidrs, ka šāda ietekme būs. Ģenerālprokurors jau ir brīdinājis, ka gaidāms noziedzības pieaugums, to pašu šajā žurnālā publicētā intervijā atzīst arī iekšlietu ministrs. Ienākumu samazināšanās, bezdarbs, dažādi valsts noteiktie ierobežojumi – neskatoties uz ļoti plašo sociālā atbalsta un ekonomiskās stimulēšanas programmu, sabiedrībā noteikti būs liela neapmierinātība, centieni meklēt vainīgos, vēlēšanās apiet likumu. Arī gadījumā, ja pēc kāda laika atklāsies, ka Covid-19 krīzes mazināšanai novirzītie līdzekļi būs izlietoti negodīgiem mērķiem, tiesiskais nihilisms sabiedrībā atkal pieņemsies spēkā.